Biķernieku trase
Koordinātas: 56°57′59″N 24°13′17″E / 56.9664°N 24.2215°E
Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā.
 | ||
| Atrašanās vieta |  Latvija, Rīga
| |
| Laika zona | UTC+2 | |
| Sāka būvēt | 1966. gadā | |
| Atklāta | 1968. gadā | |
| Autotrase | ||
|---|---|---|
| Klājums | asfalts | |
| Garums | 3,662 km | |
| Pagriezieni | 14 | |
| Apļa rekords | 1:14,093 (Haralds Šlēgelmilhs, Dallara F304, 2006. gada 27. augustā, F3) | |
| Mototrase | ||
| Klājums | asfalts | |
| Garums | 3,580 km | |
| Apļa rekords | 1:38,480[1] (Andrejs Grīnbergs, 2014. gada 17. augustā, Superbike) | |
| Motostadions | ||
| Klājums | grunts | |
| Garums | 0,360 km | |
| Apļa rekords | 1:08 (Zdzislavs Ruteckis, 1988) | |
Vēsture labot šo sadaļu
1960. gadā tika izpētīti un novērtēti vairāki iespējamie varianti trases izveidošanai Rīgas teritorijā. Par vispiemērotāko trasei atzina 15 hektārus lielu zemes gabalu Biķerniekos.[2] Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis.[2]
1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu.[2] Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm, kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja.[2]
1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji.[2]
1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem apkārt motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radiovadāmo automodeļu Eiropas čempionāts.[2]
Laikā, kad nenotiek organizēti pasākumi, trase brīvi pieejama publikai. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai.
Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Trases apļu uzskaitījums labot šo sadaļu
|
|
Motosporta muzejs labot šo sadaļu
Pie Biķernieku trases, S. Eizenšteina ielā atrodas Motosporta muzejs, kur ir izstādīta vēsturisko sacīkšu spēkratu ekspozīcija. Ekspozīcija sastāv no automobiļiem, moto tehnikas un formulām, kas ir piedalījušās sacensībās no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Īpašie muzeja eksponāti ir 1962. gadā ražotais sacīkšu ZIL 112 S, Jāņa Allika VAZ-2105 un Kārļa Ošiņa sacīkšu motocikls.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 2014.gada sezonā Biķernieku trasē laboti vairāki apļa rekordi.[novecojusi saite] bksb.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Trases vēsture Arhivēts 2013. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. bksb.lv
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Trases apraksts un konfigurācijas Arhivēts 2013. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. bksb.lv
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Biķernieku trases celtniecība Arhivēts 2013. gada 3. novembrī, Wayback Machine vietnē.