Biķernieku mežs
- Šis raksts ir par mežu Rīgā. Par citām jēdziena Biķernieki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli. Meža platība ir aptuveni 642 hektāri.[1] Tajā atrodas Linezers, Biķernieku kompleksā sporta bāze, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centrs, Biķernieku slimnīca, bijusī Linezera slimnīca (tagad Zemessardzes 1. brigāde), kā arī Holokausta upuru memoriāls (Biķernieku memoriāls).
 Biķernieku mežs ziemā | |
 Biķernieku meža atrašanās Rīgā | |
| Atrašanās vieta |
 Rīga, Latvija |
|---|---|
| Koordinātas | 56°58′21.64″N 24°12′54.86″E / 56.9726778°N 24.2152389°EKoordinātas: 56°58′21.64″N 24°12′54.86″E / 56.9726778°N 24.2152389°E |
| Tips | Sausieņu mežs |
| Platība | 642 ha |
| Ezeri | Linezers |
| Ievērojami objekti |
|
Mežā ir vairākas kāpu grēdas, augstākais pacēlums ir atsevišķi stāvošais Bākas kalns (21 m vjl.)[2] Tā pakājē atrodas daļa no Biķernieku memoriāla masu kapiem.
Caur mežu ved Mežtaka un tās alternatīvie maršruti.[3]
Biķernieku un blakus uz ziemeļaustrumiem esošajā Šmerļa mežā vietām sastopama aizsargājamā meža silpurene, kuras populāciju apdraud meža aizaugšana un atpūtnieki.[4]
Vēsture
labot šo sadaļu
Jau kopš viduslaikiem Biķernieku mežs ietilpa Rīgas landfogtejā. 1226. gadā pāvesta legāta Modenas Viļuma noteiktā Rīgas lauku novada robeža gāja no Daugavas Rumbulas krācēm līdz Piķurgas tiltam pie tās ietekas Ropažu (mūsdienās Juglas) ezerā. 1349. gadā šī teritorija tika piešķirta Salaspils līviem bišu stropu ierīkošanai, vēlāk pierobežas mežs nosaukts par Biķera mežu (Bickeren).
Aiz meža 1694. gadā uzcelta koka Biķeru baznīca, kas pilnībā sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā 1709. gadā, atjaunota 1766. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara starp mežu un baznīcu izveidojās mazstāvu apbūves rajons, kas nodēvēts par Mežciemu. No 1975. līdz 1986. gadam tajā uzbūvēja daudzstāvu dzīvojamās mājas.
Otrā pasaules kara laikā Biķernieku mežā desmitiem tūkstošu cilvēku, no kuriem apmēram puse bija ebreji, pārējie — padomju karagūstekņi un vietējie politiski neuzticamie, tika nogalināti un apbedīti masu kapos.[5][6][7][8] Pavisam Biķernieku mežā atzīmētas 55 Otrā pasaules kara masu apbedījumu vietas.[9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ Open Street Map
- ↑ «RPR». rpr.gov.lv. Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ DAP. Meža silpureņu Pulsatilla patens atradņu izpēte, datu aktualizēšana un apsaimniekošanas pasākumu monitorings 2019.–2021. gadam
- ↑ «Rīga, Biķernieku mežs : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ Rīgas pieminekļu aģentūra. Memoriāls Otrā pasaules kara upuriem Biķerniekos
- ↑ «Memoriāls Biķerniekos». Latvijas Ebreju kopiena (latviešu). Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ vestnesis.lv. «Par memoriālu nacisma terora upuriem Biķernieku… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ «Ebreju Memoriāls, Biķernieki | LiveRiga». www.liveriga.com (latviešu). Skatīts: 2023-04-10.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Biķernieku mežs.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |