Bereks Joselevičs
Bereks Joselevičs (poļu: Berek Joselewicz, 1764. gada 17. septembris — 1809. gada 5. maijs) bija ebreju tirgotājs un poļu armijas kavalērijas pulkvedis. Piedalījies Koscjuško dumpī un Napoleona karos. Tiek uzskatīts par pirmo ebreju militāro vienību izveidotāju un komandieri Jaunākajos laikos.[1]
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.jpg)
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Kretingā, kas tobrīd atradās Žečpospolitas teritorijā. Joselevičs strādāja pie poļu magnāta par tirdzniecības aģentu, izpildot dažādus uzdevumus ārzemēs. Ceļojumu laikā viņš iemācījās franču valodu un neilgu laiku dzīvoja Parīzē, kad valstī aizsākās Franču revolūcija.
No 1788. gada dzīvojis Varšavā, kur nodarbojies ar zirgu piegādi poļu karaspēkam.[2] Franču revolūcijas iespaidots, atbalstīja Koscjuško sacelšanos.[3] 1794. gada septembrī — oktobrī, kad Aleksandra Suvorova vadītais karaspēks uzsāka Varšavas aplenkumu, poļu nemiernieku vadonis Tadeušs Koscjuško deva atļauju Joselevičam izveidot ebreju brīvprātīgo vieglās kavalērijas pulku, ieceļot Joseleviču par tā komandieri pulkveža dienesta pakāpē.[2] Pulkā dienēja ap 500 ebreju.[3] Pulks piedalījās Koscjuško dumpī, tomēr kaujā par Varšavas priekšpilsētu Prāgu tas tika praktiski pilnībā iznīcināts.[2]
Pēc dumpja apspiešanas Joselevičs aizbēga uz Galīciju, no kuras 1798. gadā devās uz Itāliju, kur pievienojās Jana Dombrovska poļu leģionam, kas darbojās franču armijas sastāvā. Piedalījies Itālijas kampaņā, no 1803. gada Napoleona armijas Hannoveres dragūnu pulka kapteinis. 1805. gadā izcēlies Austerlicas kaujas laikā, par ko apbalvots ar Francijas Goda Leģiona ordeni. Pēc Varšavas hercogistes izveidošanās Joselevičs 1807. gadā pārgāja tās armijas dienestā, iegūstot pulkveža pakāpi. Komandējis ulānu eskadronu, apbalvots ar augstāko poļu militāro ordeni "Virtuti Militari".[2]
1809. gadā, kad austriešu armijas iebruka Polijā, vadījis divus poļu kvalērijas eskadronus. Kritis Kockas kaujā pret ungāru kavalēristiem.[2] Viņa dēls, Joseks Berkovičs, arī karoja pret Krieviju Napoleona armijas rindās.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Shmuel Spector, Geoffrey Wigoder. The Encyclopedia of Jewish Life: Before and During the Holocaust. NYU Press, 2001. 1426. lpp. ISBN 978-0-8147-9356-5. (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Ebreju elektroniskā enciklopēdija — Йоселевич Берек (krieviski)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Stranga, A. Ebreji Baltijā Rīga: LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2008. gads ISBN 9984-643-81-6