Bārbeļu dzimta

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē. Krūmi un lakstaugi ar spirāliski sakārtotām lapām. Ziedi vientuļi vai ķekaros, divdzimumu, ar ciklisku zieda daļu sakārtojumu. Auglis — oga (retāk pogaļa vai riekstiņš). Augi satur dzimtai raksturīgu alkaloīdu — berberīnu. Bārbeļu dzimtas augiem sastopamas viendīgļlapju pazīmes — trimērs zieds, izklaidus izvietoti vadaudu kūlīši, reizēm viena dīgļlapa. Krāšņumaugi, nektāraugi un ārstniecības augi. Augļus izmanto pārtikā. Lielākā ģints — bārbeles (Berberis) ar apmēram 400—600 sugām izplatīta Āzijā un Amerikā. Eiropā vienīgā savvaļas suga ir parastā bārbele (Berberis vulgaris), ar C vitamīnu bagātām, ēdamām ogām. Tā bieži sastopama arī Latvijā. Kā krāšņumaugi Latvijā ir introducēti Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), spožlapu mahonija (Mahonia aquifolium) u.c.

Bārbeļu dzimta
Parastā bārbele (Berberis vulgaris)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Gundegu rinda (Ranunculales)
Dzimta	Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
Iedalījums
Berberidoideae Nandinoideae
Bārbeļu dzimta Vikikrātuvē

Sistemātika

Bārbeļu dzimtā dažādi autoriem min no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570—700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās.

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)

• apakšdzimta Berberidoideae
  • ģints Achlys
  • Bārbeles (Berberis)
  • ģints Bongardia
  • ģints Caulophyllum
  • ģints Diphylleia
  • ģints Dysosma
  • ģints Epimedium
  • ģints Gymnospermium
  • ģints Jeffersonia
  • ģints Leontice
  • Mahonijas (Mahonia)
  • ģints Podophyllum
  • ģints Ranzania
  • ģints Vancouveria
• apakšdzimta Nandinoideae
  • ģints Nandina

Ārējās saites

• Bārbeļu dzimta
• Bārbeļu dzimta Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.