Viļaka

Viļaka (latgaliešu: Vileks) ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā. Atrodas Viļakas ezera krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa Kouras (Kiras) upi. Viļaka ir 28 km attālumā no novada centra Balviem un 246 km attālumā no Rīgas, tikai 8 km no Krievijas robežas.

Viļaka
Novada pilsēta
Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses
Karogs Ģerbonis
Viļaka
Koordinātas: 57°11′03″N 27°40′21″E
Valsts	Latvija
Novads	Balvu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1945. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Marienhausen
Platība
• Kopējā	6,2 km2
• sauszeme	4,8 km2
• ūdens	1,4 km2
Augstums	95 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 193
• blīvums	247,5 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4583
Mājaslapa	www.vilaka.lv
Viļaka Vikikrātuvē

Vēsture

Viļakas novada muzejs

12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu Atzeles zemei. 1224. gadā pēc Atzeles dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte savu Atzeles īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret Novgorodas kņazu iebrukumiem uz Viļakas ezera salas nodibināja klosteri Marienhausen. 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem. Livonijas kara laikā 1560. gadā Marienhauzenas pilī ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta. 1629. gadā pēc Altmarkas miera līguma Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci. Lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta.

1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā Jaunlatgales apriņķa Viļakai (Viļākiem) piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Viļakas apriņķa (nesenā Abrenes apriņķa) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija Abrenes rajona centrs, vēlāk Balvu rajona mazpilsēta.

Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kļuva par Viļakas novada centru. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā.

Pilsētbūvniecība un arhitektūra

Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz Žīguriem, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas.

Arhitektūras pieminekļi

• Viļakas katoļu baznīca (celta no 1884. līdz 1890. gadam) — historicisma arhitektūras paraugs, kurā celtnes gotiskās formas papildina slaidu egļu apstādījumi. Tā ir viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcām Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Rīgas Sv. Franciska, Līksnas vai Dignājas katoļu dievnamiem. Baznīcu projektējis Florians Viganovskis, kas ir arī Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrāles projekta autors. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
• Viļakas viduslaiku pils atrodas ezerā uz salas un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 582 —     1959 2 674 +69.0% 1970 2 249 −15.9%	Gads Iedz. ±% 1979 2 147 −4.5% 1989 2 152 +0.2% 2000 1 887 −12.3%	Gads Iedz. ±% 2011 1 487 −21.2% 2021 1 216 −18.2%

Reliģija

Viļakas katoļu baznīca

Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.

• Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890. — 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920. — 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks. Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.
• Viļakas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet caur labību", kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās.
• Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gadsimta beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi.
• 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno.
• Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms Otrā pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.

Izglītība

Pilsētā atrodas šādas izglītības iestādes:

• Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde;
• Viļakas pamatskola;
• Viļakas Valsts ģimnāzija;
• Viļakas mūzikas un mākslas skola;
• Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola

Kultūra

Viļakas novadā ir arī aktīva sabiedriskā dzīve. Deju un dziedāšanas kolektīvi:

• deju kopa „Dēka”;
• jauniešu deju kolektīvs „Dēkaiņi”;
• dramatiskā kopa „Babušoks”;
• sieviešu vokālais ansamblis „Cansone”;
• bērnu vokālie ansambļi „Pogas” un „Podziņas”;
• bērnu literāri muzikālais pulciņš;
• ģitārspēles pulciņš;
• folkloras kopa “Atzele”;
• krievu dziesmu ansamblis „Sudaruška”;
• etnogrāfiskajā ansamblis „Abrenīte”;
• vokāli instrumentālais ansamblis

Pilsētā atrodas arī atrodas bibliotēka, Viļakas novada muzejs un Viļakas kultūras nams

Ārējās saites

• Tournet.lv informācija par Viļaku
• Apceļo Latgali — par Viļaku