Bedforda
- Šis raksts ir par pilsētu. Par administratīvo vienību skatīt rakstu Bedforda (boro).
Bedforda (angļu: Bedford) ir pilsēta Anglijas dienvidaustrumos, Bedfordšīras grāfistē, Bedfordas unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta, kā arī tradicionālā Bedfordšīras ceremoniālās grāfistes galvenā pilsēta, lai arī lorda leitnanta un augstā šerifa ofisi atrodas Čiksendsā.[1] Atrodas grāfistes ziemeļdaļā Greitūzas upes krastos 89 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra.
Bedforda | |
---|---|
pilsēta | |
Bedford | |
| |
Koordinātas: 52°08′08″N 0°28′05″W / 52.13556°N 0.46806°WKoordinātas: 52°08′08″N 0°28′05″W / 52.13556°N 0.46806°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Zeme | Anglija |
Reģions | Anglijas Austrumi |
Grāfiste | Bedfordšīra |
Unitārā pašvaldība | Bedforda |
Platība | |
• pilsēta | 22,26 km2 |
Augstums | 25 m |
Iedzīvotāji (2021) | |
• pilsēta | 79 485 |
• urbānā teritorija | 118 040 |
Laika josla | GMT (UTC0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Pasta kods | MK40–MK45 |
Mājaslapa |
bedford |
Bedforda Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuSena apdzīvota vieta, kas zināma vismaz kopš 571. gada Bedkanfordas kaujas starp britiem un sakšiem. 796. gadā Bedfordā apglabāts sakšu karalis Ofa. 919. gadā sakšu karalis Edvards Vecākais abos Greitūzas krastos pie Bedfordas uzbūvēja nocietinātas apmetnes; tās vēlāk nopostīja vikingi. 1166. gadā karalis Henrijs II piešķīra Bedfordai boro hartiju. Kopš 16. gadsimta Bedforda, tāpat kā lielākā daļa Bedfordšīras, kļuva par vienu no galvenajiem Anglijas mežģīņu aušanas centriem; mežģīnes bija nozīmīga nozare pilsētā līdz pat 20. gadsimta sākumam. 19. gadsimtā Bedforda kļuva par nozīmīgu inženierijas centru. 1846. gadā pilsētu pievienoja dzelzceļa tīklam, bet 1849. gadā uzbūvēta labības birža.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bedforda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)