Henrijs II Plantagenets
Henrijs II Plantagenets (angļu: Henry II Plantagenet; dzimis 1133. gada 5. martā, miris 1189. gada 6. jūlijā), saukts arī Henrijs Īsais Apmetnis (Henry Fitzempress un Henry Curtmantle) bija pirmais Anglijas karalis (1154—1189) no Plantagenetu dinastijas.
| Henrijs II Henry II | |
|---|---|
 | |
| Anglijas karalis | |
|
Amatā 1154. gada 25. oktobris — 1189. gada 6. jūlijs | |
| Priekštecis | Stefans no Bluā |
| Pēctecis | Ričards I |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1133. gada 5. martā Lemāna, Francija |
| Miršanas dati |
1189. gada 6. jūlijā Šinona, Francija |
| Dinastija | Plantagenetu dinastija |
| Tēvs | Žofruā V Plantagenets (Anžū grāfs) |
| Māte | Imperatore Matilde |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Akvitānijas Eleonora |
| Bērni |
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuHenrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks princis Viljams gāja bojā, kuģim nogrimstot vētrā. Uz karalistes troni pretendēja viņa meita Matilde, Sv. Romas impērijas ķeizara Heinriha V atraitne un Anžū grāfa Žofruā V no Anžū dinastijas sieva, mazgadīgā Henrija māte. Taču par Anglijas karali ievēlēja Viljama Iekarotāja mazdēlu Stefanu no Bluā.
Bērnību Henrijs pavadīja savas mātes valdījumos kontinentā, kamēr māte un tēvs vadīja karadarbību pret Bluā dzimtu par Anglijas troni. No 1149. gada Matildes piekritējus vadīja jau pieaugušais Henrijs, taču ne pārāk veiksmīgi: tika sakauts 1149. gada mēģinājumā ar Skotijas karaļa Dāvida I atbalstu ieņemt Jorku. Viņš bija spiests bēgt uz atpakaļ uz Normandiju.
1151. gadā pēc tēva nāves viņš mantoja Normandijas un Anžū troņus, kā rezultātā kļuva par lielākās daļas Francijas suverēnu. 1152. gadā Henrijs apbruņojās un ieņēma Monsoro pili, lai saglabātu Anžū un izbeigtu viņa brāļa Žofruā VI organizēto sacelšanos. Izmantojis jaunās iespējas un savācis jaunu armiju, Henrijs 1153. gadā iebruka Anglijā. Vasarā viņam bija izdevies ieņemt lielāko daļu Rietumanglijas, savukārt karalis Stefans, novājināts līdzšinējās cīņās ar anarhistiskajiem baroniem, baidījās sastapties ar Plantagenetu armiju atklātā kaujā. 25. decembrī viņš noslēdza ar Henriju t.s. Valingfordas mieru (Treaty of Wallingford), saskaņā ar kuru Henrijs Plantagenets tika iecelts par Stefana troņa mantinieku, savukārt Henrijs garantēja nepretendēt un neapdraudēt karaļa otrā dēla Gijoma d'Bluā (Guillaume de Blois) zemes Normandijā, Anglijā un Buloņā.
1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar vienošanos, Anglijas troni mantoja Henrijs Plantagenets, kurš aizsāka Plantagenetu dinastiju.
Literatūra
labot šo sadaļu
- L. Diggelmann, 'Marriage as Tactical Response: Henry II and the Royal Wedding of 1160', English Historical Review, CXIX, (2004), pp. 954—64
- R.J. Smith, 'Henry II's Heir: the Acta and Seal of Henry the Young King, 1170-83', English Historical Review, CXVI, (2001), pp. 297—326
- O.H. Moore, The Young King Henry Plantagenet, 1155—83, in History, Literature, and Tradition (Columbus OH, 1925)
- G. Duby, William Marshal: the Flower of Chivalry trans. R. Howard (London, 1986)
- D. Crouch, William Marshal: Knighthood, War and Chivalry, 1147—1219 (2nd edn, London, 2002)
- Richard Barber, The Devil's Crown: A History of Henry II and His Sons (Conshohocken, PA, 1996)
- Robert Bartlett, England Under The Norman and Angevin Kings 1075-1225 (2000)
- J. Boussard, Le government d'Henry II Plantagênêt (Paris, 1956)
- John D. Hosler Henry II: A Medieval Soldier at War, 1147—1189 (History of Warfare; 44). Leiden: Brill Academic Publishers, 2007 (hardcover, ISBN 90-04-15724-7)
- W.L. Warren, Henry II. London, 1973
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Salkovs D., Anglija XII gs. — Henrija II Plantageneta reformas
- Henry II Chronology
- Medieval Sourcebook: Angevin England Arhivēts 2012. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Henrija II reformas
Plantagenetu dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Stefans no Bluā |
Anglijas karalis 1154.-1189. |
Pēctecis: Ričards I | ||