Bežaņicu augstiene
Bežaņicu augstiene (krievu: Бежаницкая возвышенность) ir dabas apgabals Krievijas Pleskavas apgabalā, kas atrodas starp Mudes un Lovates upēm. 4125 km2 plašā reljefa forma plānā veido ovālu, kas virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas 85 km garumā un 35–45 km platumā. Gan augstienes, gan apgabala visaugstākais punkts ir 338,7 m augstais Ļipņickas kalns.
| Bežaņicu augstiene | |
|---|---|
 Sils Aloļas apkaimē | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Krievija |
| Atdala | Mudavas zemieni |
| no | Ilmeņa zemienes |
| Ietilpst | Austrumeiropas līdzenumā |
| Garums | 86 km |
| Platums | 35–45 km |
| Platība | 4126 km2 |
| Vidējais augstums | 180-220 m |
| Augstākais kalns | Ļipņickas kalns |
| Augstums | 338,7 m |
| Koordinātas | 56°50′46″N 29°24′43″E / 56.84611°N 29.41194°EKoordinātas: 56°50′46″N 29°24′43″E / 56.84611°N 29.41194°E |
  Bežaņicu augstiene  Bežaņicu augstiene | |
Augstiene par 100–150 m paceļas pār apkārtējām zemienēm ar labi izteiktām nogāzēm. Kvartāra perioda nogulumi sedz devona pamatiežus 60–180 m biezumā. Augstienes austrumu malā grupējas 2–4 km gari un 30–40 m augsti plakanvirsas pauguri, ko parasti veido smalkgraudains materiāls un morēnas smilšmāla kodols.[1]
Sudomas, Lugas un Bežaņicu augstiene kopā veido ūdensšķirtni starp Mudes un Lovates upju sateces baseiniem, kur Bežaņicu augstiene ieņem tās dienvidu galu. Bežaņicu augstienē rodamas Lokņas, Mudes, Sorotas, Uščas un citu upju iztekas. Augstienē atrodas vairāk kā 500 ezeru, kas aizņem 6% tās platības.