Beļkova sala

Beļkova sala (krievu: Бельковский остров, jakutu: Бельков арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Anžū salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.

Beļkova sala
Beļkova salas krasts
Beļkova sala Beļkova sala Beļkova sala
Ģeogrāfija
Koordinātas	75°33′N 135°50′E
Arhipelāgs	Anžū salas
Platība	500 km²
Garums	56 km
Platums	16 km
Augstākais kalns	127 m
Administrācija
Krievija
Federācijas subjekts	Sahas republika
Beļkova sala Vikikrātuvē

Vēsture

Pirmais no eiropiešiem salu 1808. gadā atklāja jakutu rūpnieks Nikolajs Beļkovs, kurš to nosauca par Svētā Jāņa salu (остров Святого Иоанна). Nosaukums nebija populārs lietošanā, jo salu turpināja saukt pēc pirmatklājēja vārda un šis nosaukums arī tika apstiprināts oficiāli. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, ir tikai dažas mednieku apmetnes — povarņas.

Ģeogrāfija

Sala izvietojusies Anžū salu rietumos, Laptevu jūrā. 21 km platais Zarjas šaurums austrumos to šķir no Koteļnijas salas. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 56 km garumā, platumā līdz 16 km. Salas reljefs līdzens, krasti izlīdzināti, lielākoties krauji.

Salā valda arktiskās tundras klimats. Augu valsts nabadzīga. Mīt polārlapsa, ziemeļbriedis, baltais lācis, stāvajos krastos putnu tirgi, liedagos — valzirgu kolonijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beļkova sala.
• EtoRetro.ru Остров Бельковский, 1974 (3 фото)