Beļkova sala (krievu: Бельковский остров, jakutu: Бельков арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Anžū salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.

Beļkova sala
Beļkova sala
Beļkova salas krasts
Beļkova sala (Jakutija)
Beļkova sala
Beļkova sala
Beļkova sala (Krievija)
Beļkova sala
Beļkova sala
Beļkova sala (Āzija)
Beļkova sala
Beļkova sala
Ģeogrāfija
Koordinātas 75°33′N 135°50′E / 75.550°N 135.833°E / 75.550; 135.833Koordinātas: 75°33′N 135°50′E / 75.550°N 135.833°E / 75.550; 135.833
Arhipelāgs Anžū salas
Platība 500 km²
Garums 56 km
Platums 16 km
Augstākais kalns 127 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika
Beļkova sala Vikikrātuvē

Pirmais no eiropiešiem salu 1808. gadā atklāja jakutu rūpnieks Nikolajs Beļkovs, kurš to nosauca par Svētā Jāņa salu (остров Святого Иоанна).[1] Nosaukums nebija populārs lietošanā, jo salu turpināja saukt pēc pirmatklājēja vārda un šis nosaukums arī tika apstiprināts oficiāli. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, ir tikai dažas mednieku apmetnes — povarņas.

Sala izvietojusies Anžū salu rietumos, Laptevu jūrā. 21 km platais Zarjas šaurums austrumos to šķir no Koteļnijas salas. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 56 km garumā, platumā līdz 16 km. Salas reljefs līdzens, krasti izlīdzināti, lielākoties krauji.[2]

Salā valda arktiskās tundras klimats. Augu valsts nabadzīga. Mīt polārlapsa, ziemeļbriedis, baltais lācis, stāvajos krastos putnu tirgi, liedagos — valzirgu kolonijas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu