Bavaria Film
Bavaria Film GmbH ir Vācijas kinofilmu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums, kas atrodas Grīnvaldē, Minhenes rajonā, Bavārijā. Tā ir viena no Eiropas lielākajām filmu ražošanas kompānijām un viena no vadošajām ražošanas un izplatīšanas kompānijām Vācijas filmu un televīzijas pakalpojumu nozarē ar aptuveni 30 meitasuzņēmumiem.[1][2]
| Bavaria Film | |
|---|---|
 | |
| Tips | sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| Darbības joma | kino un televīzija |
| Dibināts | 1919. gads |
| Galvenais birojs |
 Grīnvalde, Bavārija, Vācija |
| Ieņēmumi | ap 250 miljoni eiro (2017) |
| Darbinieki | aptuveni 1 800 pastāvīgo un ārštata darbinieku visā grupā (2017) |
| Tīmekļa vietne |
bavaria-film |
Vēsture
labot šo sadaļuBavaria Film un tās filmu studiju pirmsākumi meklējami 1919. gadā, kad Minhenē augušais filmu producents Pēteris Ostermairs pārveidoja privāto filmu uzņēmumu, ko viņš 1907. gadā dibināja, Münchener Lichtspielkunst GmbH par publisku kompāniju Münchener Lichtspielkunst AG (saīsinājumā un sarunvalodā — Emelka) un iegādājās lielu platību (apmēram 356 000 m2) kinostudijām Gaizelgaštaigā, Minhenes dienvidu priekšpilsētas Grīnvaldes rajonā. Uzņēmums bija tiešs konkurents kinokompānijai UFA, kas 1917. gadā sāka darbību Berlīnē, un ātri absorbēja vairākus citus filmu nozares uzņēmumus šajā reģionā.
Sākot ar 1920. gadu, reaģējot uz Berlīnes filmu studiju monopolstāvokli un lai kļūtu par ietekmīgu kinostudiju, Emelka paplašinājās, lai kļūtu par Emelka Group. Gadu vēlāk, 1921. gadā, grupa paziņoja, ka ir iegādājusies kopēšanas uzņēmumu Süddeutsche Filmwerke Geyer, lai paplašinātu savu darbību ārpus filmu veidošanas.
Līdz 1930. gada 24. septembrim Emelka ne tikai producēja filmas, bet arī producēja kinohroniku ar mūziku "Skanošā Emelka kinohronika".
Investors Vilhelms Krauss un banku konsorcijs 1930. gadā iegādājās uzņēmuma lielāko daļu, un 1932. gada 21. septembrī uzņēmumu pārdēvēja par Bavaria Film AG. Nacistu režīms 1938. gadā nacionalizēja Bavaria Film kā UFA meitasuzņēmumu. Pēc Otrā pasaules kara to atjaunoja kā privātu uzņēmumu 1956. gadā.[3][4]
Bavaria Film 1959. gada 1. augustā paziņoja, ka pārstrukturē savas studijas, nodibinot uzņēmumu Bavaria Aliter GmbH. Līdz Berlīnes mūra krišanai, Gaizelgaštaigā bija lielākā filmu studija visā Rietumvācijā.
Bavaria Aliter 1987. gada augustā paziņoja par darbības maiņu un pārdēvē savu uzņēmumu par Bavaria Film.
Bavaria Film 2011. gada 23. septembrī paziņoja, ka starptautiskā nodaļa Bavaria Film International ir iesaistījusies kopuzņēmumā ar Vācijas satura izplatītāju Telepool apvienojot to pasaules tirdzniecības operācijas vienā jaunā Eiropas satura izplatīšanas kopuzņēmumā, kas atrodas Minhenē ar nosaukumu Global Screen, lai veiktu izplatīšanu visā pasaulē no divām firmām.[5]
Bavaria Film 2012. gada aprīlī paziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Berlīnē bāzēto uzņēmumu Senator Entertainment.
Bavaria Film 2021. gada februārī paziņoja, ka paplašina savu darbību, sākot veidot dokumentālus un nestandarta televīzijas raidījumus, iegādājoties divas vietējās producentu kompānijas Story House Pictures un Story House Productions.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Bavaria Film: Company Profile». bavaria-film.de (vācu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-05. Skatīts: 2024. gada 18. oktobrī.
- ↑ «Bavaria Film: Bavaria Film and its Subsidiaries». bavaria-film.de (vācu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-05. Skatīts: 2024. gada 18. oktobrī.
- ↑ Ed Meza. «German Giant Bavaria Looks Ahead to Changing Media Landscape». Variety (angļu), 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2024. gada 18. oktobrī.
- ↑ Ed Meza. «Bavaria: Studios With a Rich Cinematic Heritage». Variety (angļu), 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2024. gada 18. oktobrī.
- ↑ «Telepool, Bavaria unite to form Global Screen» (angļu). Skatīts: 2024. gada 18. oktobrī.
- ↑ «Bavaria Film moves into unscripted with Story House Group acquisition». tbivision.com (angļu). TBI Vision. Skatīts: 2024. gada 18. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bavaria Film.
