Bartolomē de las Kasass (spāņu: Bartolomé de las Casas, dzimis 1484. gadā Seviļā, miris 1566. gada 18. jūlijā Madridē) bija spāņu garīdznieks, dominikāņu mūks, pirmais Čjapasas arhibīskaps, viens no pirmajiem indiāņu tiesību aizstāvjiem. Izdevis arī darbus par Jaunās Pasaules apgūšanas vēsturi.
1502. gadā kopā ar tēvu, tirgotāju, pārcēlās no Spānijas pārcēlās uz Espanjolu (Haiti). Pēc astoņiem gadiem Bartolomē kļuva par garīdznieku.
Pazīstamākais darbs — "Īss Indiju izpostīšanas apraksts" (Brevísima relación de la destrucción de las Indias, 1552), kurā aprakstījis paša redzēto indiāņu genocīdu. Grāmata guva ievērību pārējā Eiropā, ietekmējot tās sabiedrisko domu.[1]
