Bāmijāna

(Pāradresēts no Bamiana)

Bāmijāna ir pilsēta Afganistānā, Bāmijānas vilajeta administratīvais centrs, atrodas aptuveni 240 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Kabulas, pie Kondozas (Bāmijānas) upes. Tā ir Hazāredžātas (hazāru apdzīvota reģiona) kultūras centrs. Pilsētā dzīvo 70 028 iedzīvotāju (2006), no kuriem lielākā daļa ir hazāri, tiem seko tadžiki, tatāri un puštuni.[1] Bāmijāna pazīstama galvenokārt ar savām gandrīz divtūkstoš gadus senajām klintīs izcirstajām Budas statujām, ko 2001. gadā uzspridzināja tālibi. Pašlaik Bāmijānā atklāti pasaulē vecākie eļļas gleznojumi.[2]

Bāmijāna
Bāmijānas ieleja
Bāmijānas ieleja
Bāmijāna (Afganistāna)
Bāmijāna
Bāmijāna
Koordinātas: 34°49′N 67°49′E / 34.817°N 67.817°E / 34.817; 67.817Koordinātas: 34°49′N 67°49′E / 34.817°N 67.817°E / 34.817; 67.817
Valsts Valsts karogs: Afganistāna Afganistāna
Augstums 2 800 m
Iedzīvotāji (2014)
 • kopā 100 000
Laika josla UTC+4:30
Bāmijāna Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Bāmijānas vēsture sniedzas divus tūkstošus gadu senā pagātnē, kad tā ietilpa budistu Kušānu valstī. 3. gadsimtā budisti klintī bija izgrebuši milzīgu Budas statuju un 5. gadsimtā izgreba vēl vienu, vairāk nekā 50 m augstu. Citās klintīs tika izkaltas alas, kurās dzīvoja un un dievu pielūdza līdz pat 8000 mūku.[3] Trešajā gadsimtā Kušānu valstī iebruka un to sagrāva persiešu Sasanīdi, kas pakļāva arī Bāmijānu. 5. gadsimtā reģionā iebruka baltie huņņi, kas valdīja mūsdienu Afganistānas teritorijā līdz 7. gadsimta sākumam, kad varu atkal atguva Sasanīdi. 7. gadsimta vidū reģionā iebruka un to pakļāva arābi, kas vietējās tautas pamazām pievērsa islāmam. 870. gadā pilsētu ieņēma persiešu Safarīdi, bet nedaudz vairāk kā simts gadus vēlāk to pakļāva Gaznevīdi.

1221. gadā pilsētu aplenca Čingishana mongoļu karaspēks. Aplenkuma laikā kāds bultas šāviens nogalināja Čingishana mīļāko mazdēlu Moetukenu. Pēc nedēļu ilga aplenkuma Bāmijāna tika iznīcināta tik pilnīgi, ka bojā bija gājuši ne vien visi cilvēki, bet arī suņi un kaķi, un turpmāk šajā vietā tika aizliegts apmesties.[4] Pēc mongoļu uzbrukuma Bāmijāna vēl ilgi neatguvās — mongoļu nopostītās pilsētas drupas joprojām atgādina par Čingishana iebrukumu.

Jaunu nozīmi pilsēta ieguva Pirmā angļu-afgāņu kara laikā (1839—1842) — vispirms pilsētā uz laiku patvērās britu vajātais Afganistānas valdnieks Dosts Muhammeds, bet vēlāk tajā atradās britu karaspēka bāze.

Afganistānas pilsoņu kara laikā (1996—2001) 1998. gada 13. septembrī pilsētu ieņēma tālibi, kas tur nekavējoties uzsāka etnisko tīrīšanu, nogalinot vairāk nekā 500 hazāru tautības vīriešus.[5] Tika nodedzināti arī vairāki apkārtnes ciemi, kuru iedzīvotāji bija spiesti doties bēgļu gaitās. Nākamā gada 21. aprīlī tālibi no pilsētas tika atspiesti, bet 9. maijā to atkal atguva, nogalinot ikvienu pilsētas iedzīvotāju, ko sastapa.[5] Nogalināto skaits nav precīzi zināms, bet tas mērāms vairākos simtos.[5] Lielākā daļa iedzīvotāju jau bija pametusi pilsētu, dodoties bēgļu gaitās.

2001. gadā Bāmijāna piesaistīja visas pasaules uzmanību, kad tālibi uzspridzināja gandrīz divtūkstoš gadus senās Budas statujas, pamatojot savu rīcību ar to, ka islāms aizliedz attēlot dzīvas būtnes.[6] Šāds vandalisma akts notika par spīti vairāku valstu un starptautiski atzītu muzeju paustajai gatavībai atpirkt statujas, lai tās izvestu no valsts drošībā.[7] Tūlīt pēc statuju iznīcināšanas sausuma nomocītajā valstī (Afganistānā četrus gadus nebija lijis lietus) nolija lietus, ko tālibu garīgais līderis mulla Muhameds Omārs izskaidroja šādi: "Mēs sasitām elkus, un Allāhs mums atsūtīja lietavas. Ņemot dolārus no Rietumiem [statuju saglabāšanai], mēs nekad nevarētu panākt lietus nolīšanu." [8]

Galerija labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Dati par Bāmijānas provinci (angļu valodā)
  2. Nationalgeographic.com: accessed June 6, 2008
  3. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai. Rīga : Subjektiv Filma, 2008. 93. lpp. ISBN 9984-394-01-8.
  4. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai. Rīga : Subjektiv Filma, 2008. 117. lpp. ISBN 9984-394-01-8.
  5. 5,0 5,1 5,2 Hazāru slaktiņš Bāmijānā 1998. gada septembris—1999. gada maijs Arhivēts 2009. gada 27. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  6. LETA-REUTERS (26.08.2001.)
  7. LETA-REUTERS (24.05.2001.)
  8. LETA-DPA (20.03.2001.)