Pēc 1920. gada agrārās reformas Balvu muiža sadalīta 1306 vienībās ar kopplatību 14 602 ha.[4]
1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Balvu pagasta platība bija 445,6 km² un tajā dzīvoja 11 038 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Balvu, Celmeņu, Dekšņu, Kubuļu, Ploskenas, Silamalas un Vistusalas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Balvu rajona Balvu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Silamalas un Medņu ciemus, bet kolhoza «Strana Sovetov» teritoriju pievienoja Ploskenas ciemam. 1961. gadā Balvu ciemam pievienoja Kubuļu un Ploskenas ciemu padomju saimniecības «Balvi» teritoriju. 1966. gadā daļu padomju saimniecības «Balvi» teritorijas pievienoja Kubuļu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu Rugāju ciema teritorijas, bet daļu Rugāju un Ploskenas ciemu teritorijas pievienoja Balvu ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Balvu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.
- Nr. 240.: Lācupes viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Lācupē pie Biseniekiem,
- Nr. 241.: Cepures kalns (kulta vieta) - Pilskalna kapos,
- Nr. 242.: Pilskalns - Pilskalnos pie Sarkaņiem.[7]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1897 | 2 100 | — |
|---|
| 1935 | 2 070 | −0.04% |
|---|
| 1959 | 1 450 | −1.47% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1965 | 1 250 | −2.44% |
|---|
| 1979 | 1 124 | −0.76% |
|---|
| 1989 | 845 | −2.81% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 2000 | 871 | +0.28% |
|---|
| 2010 | 695 | −2.23% |
|---|
| 2021 | 627 | −0.93% |
|---|
|
|
Lielākās apdzīvotās vietas ir Naudaskalns (pagasta centrs), Āžudambis, Centramuiža, Dūrupe, Dzeņulauza, Kārklinieki, Lācupe, Lāčugabali, Lemešava, Mēķi, Ozolsala, Pilskalns, Plītinava, Reči, Silamala, Vaņki, Verpuļeva.
| Ciema nosaukums
|
Iedzīvotāju skaits
|
Gads
|
| Āžudambis
|
26
|
2015
|
| Centramuiža
|
63
|
2015
|
| Dobenieki
|
8
|
2015
|
| Dūrupe
|
21
|
2015
|
| Dzeņulauza
|
22
|
2015
|
| Kārklinieki
|
12
|
2015
|
| Keņi
|
9
|
2015
|
| Lācupe
|
27
|
2015
|
| Lāčugabali
|
5
|
2015
|
| Lemešava
|
25
|
2015
|
| Meķi
|
21
|
2015
|
| Naudaskalns
|
174
|
2015
|
| Ozolsala
|
13
|
2015
|
| Pilskalns
|
13
|
2015
|
| Plītinava
|
28
|
2015
|
| Rāvusala
|
1
|
2015
|
| Reči
|
18
|
2015
|
| Salmaņi
|
19
|
2015
|
| Silamala
|
12
|
2015
|
| Stepjugabali
|
22
|
2015
|
| Vaņķi
|
26
|
2015
|
| Verpuļova
|
125
|
2015
|
| Žaugupe
|
24
|
2015
|
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1744-21745 slejas. Rīga: 1927.-1928.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
.png){kind=small}