Baltisms ir aizguvums no baltu valodas kādā citā valodā. Tie ir visizplatītākie baltiem ģeogrāfiski tuvākajās valodās, piemēram, slāvu, ģermāņu, somugru valodās.[1] Daudz baltismu ir somu valodā, kur sastopami tādi aizguvumi kā „lohi” (latviešu: lasis; lietuviešu: lašis, lašiša; senprūšu: lasasso), „kelta”, „keltainen” (latviešu: dzeltens; lietuviešu: geltas, geltonas; senprūšu: geltaynan), „taivas” (latviešu: dievs; lietuviešu: dievas; senprūšu: deivas), „halla” (latviešu: salna; lietuviešu: šalna; senprūšu: salta), „hanhi” (latviešu: zoss; lietuviešu: žąsis; senprūšu: sansy) un „vuohi” (latviešu: āzis; lietuviešu: ožys; senprūšu: wosee).[2] Ir arī baltismi, kas sastopami uzreiz vairākās baltu kaimiņu valodās, piemēram, krievu „ковш” un zviedru „kaus”, kam atbilst latviešu „kauss” un lietuviešu „kaušas”, kā arī somu un igauņu „kirves”, kam atbilst latviešu „cirvis” un lietuviešu „kirvis”.[1]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Valentīna Skujiņa (redaktors). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2007. 61. lpp. ISBN 978-9984-98-369-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 29. maijā.
  2. Velta Draviņa (1994. gada oktobris) (latviski). Vilius Pēteraitis, Mažoji Lietuva ir Tvanksta. Jaunā Gaita. Atjaunināts: 2013. gada 13. maijā.