Sembas pussala
Sembas pussala arī Sambijas pussala (lietuviešu: Semba, vācu: Samland), mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala (krievu: Калининградский полуостров), ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.[1] Atrodas starp Kuršu jomu un Gdaņskas līča Vislas jomu. Administratīvi ietilpst Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā. Nosaukums cēlies no seno prūšu Sembas zemes, kas aizņēma pussalu. Svarīgākais seno baltu dzintara ieguves un tirdzniecības centrs. Vienīgā vietu prūšu zemēs, kur, par spīti daudzajiem stāvkrastiem, bija izeja uz atklāto jūru. Vēlākos gadsimtos piekrastē dzīvoja latviešiem tuvie kursenieki.
-
Prūšu zemes 13. gadsimtā
-
Austrumu piekraste
-
Apdzīvotības karte, 1902
Sembas pussala | |
---|---|
Калининградский полуостров | |
Pussalas piekraste pie Svetlogorskas | |
Ģeogrāfija | |
Koordinātas | 54°50′N 20°16′E / 54.833°N 20.267°EKoordinātas: 54°50′N 20°16′E / 54.833°N 20.267°E |
Platība | 1900 km² |
Augstākais kalns |
Galtgarbens 110,4 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Apgabals | Kaļiņingradas apgabals |
Lielākā pilsēta | Kaļiņingrada |
Demogrāfija | |
Pamatiedzīvotāji | krievi |
Sembas pussala Vikikrātuvē |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kaļiņingradas pussala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 322. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sembas pussala.