Sembas pussala arī Sambijas pussala (lietuviešu: Semba, vācu: Samland), mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala (krievu: Калининградский полуостров), ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.[1] Atrodas starp Kuršu jomu un Gdaņskas līča Vislas jomu. Administratīvi ietilps Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Nosaukums cēlies no seno prūšu Sembas zemes, kas aizņēma pussalu. Svarīgākais seno baltu dzintara ieguves un tirdzniecības centrs. Vienīgā vietu prūšu zemēs, kur, par spīti daudzajiem stāvkrastiem, bija izeja uz atklāto jūru. Vēlākos gadsimtos piekrastē dzīvoja latviešiem tuvie kursenieki.

Sembas pussala
Калининградский полуостров
Sembas pussala
Pussalas piekraste pie Svetlogorskas
Sembas pussala (Kaļiņingradas apgabals)
Sembas pussala
Sembas pussala
Sembas pussala (Baltijas jūra)
Sembas pussala
Sembas pussala
Sembas pussala (Krievija)
Sembas pussala
Sembas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas 54°50′N 20°16′E / 54.833°N 20.267°E / 54.833; 20.267Koordinātas: 54°50′N 20°16′E / 54.833°N 20.267°E / 54.833; 20.267
Platība 1900 km²
Augstākais kalns Galtgarbens
110,4 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Karogs: Kaļiņingradas apgabals Kaļiņingradas apgabals
Lielākā pilsēta Kaļiņingrada
Demogrāfija
Pamatiedzīvotāji krievi
Sembas pussala Vikikrātuvē

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Kaļiņingradas pussala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 322. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu