Bahamu jenots
Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga. Tā ir endēmiska Ņūprovidensas salas (Bahamās) jenotu pasuga.[1]
| Bahamu jenots Procyon lotor maynardi | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Jenoti (Procyon) |
| Suga | Parastais jenots (Procyon lotor) |
| Pasuga | Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) |
 Bahamu jenots Vikikrātuvē | |
Nesenā pagātnē Bahamu jenots tika klasificēts kā patstāvīga jenotu suga Procyon maynardi, bet 2000. gados veicot DNS pētījumus, zinātnieki noskaidroja, ka Bahamu jenots ir parastā jenota pasuga. Fakts, ka jenots atrodas Bahamu salā, tiek skaidrots ar cilvēku darbību. Jenotu salā ir ieveduši cilvēki. Vistuvākais Bahamu jenota radinieks ir Gvadelupas jenots, kas dzīvo Gvadelupas salās 2000 km attālumā.[2] Ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka starp abām populācijām praktiski nav atšķirību. Šobrīd "Pasaules Zīdītāju sarakstā" (Mammal Species of the World) Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums Procyon lotor minor tiek uzskatīts par Bahamu jenota Procyon lotor maynardi sinonīmu.[3]
Bahamu jenotu populācija ir sadrumstalota, un tajā ir mazāk par 2500 dzīvniekiem. Jenots tika atzīts par apdraudētu sugu jau 1996. gadā, tomēr nekādi aizsardzības pasākumi salā nav ieviesti.
Izskats
labot šo sadaļuSalīdzinot ar vidēja auguma parasto jenotu, Bahamu jenots ir maza auguma. Tas ir raksturīgi salu dzīvniekiem, kas ilgstoši dzīvo izolācijā.[1] Bahamu jenotam ir salīdzinoši smalka kaulu uzbūve, un ārēji tas ir līdzīgs Gvadelupas jenotam vai maza auguma pasugām, kas dzīvo Floridas apkaimē. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums bez astes ir 41—60 cm, astes garums 20—40 cm.[4]
Bahamu jenota apmatojums ir pelēks ar nelielu brūnu nokrāsu uz kakla un pleciem. Reizēm mēdz būt arī melni Bahamu jenoti.[4] Pelēkajiem jenotiem acu melnā "maska" nav vienlaidus, pa vidu starp acīm stiepjas melna, vertikāla matojuma svītra, kas sākas uz pieres un beidzas pie degungala. Pavēderē pamatā aug tikai pavilna, to sedz tikai daži akotmati. Astei ir 5—10 melni gredzeni.[4]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuBahamu jenots ir vientuļnieks un nakts dzīvnieks, pa dienu tas guļ migā, bet barības meklējumos dodas naktī. Atšķirībā no saviem ziemeļu radiniekiem, tas ziemas miegu neguļ un ir aktīvs visu gadu.[4]
Bahamu jenots, kā visi jenoti, ir visēdājs. Tas barojas ar vēžveidīgajiem, kā langustiem un krabjiem, medī arī vardes un ēd augļus, ogas, sēklas un riekstus.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 44. ISBN 978-1-58834-033-7.
- ↑ Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (Januar 2003). "Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies". Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69–76. doi:10.1017/S0952836902002972
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: Procyon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2011. gada 21. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «багамский енот, енот багамский (Procyon maynardi), ареал описание окрас тела багамского енота, размер среда обитания враги пища добыча поведение размножение созревание, багамс...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. maijā. Skatīts: 2010. gada 13. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Bahaman raccoon
- Raccoons of the Bahama islands
- Bahamu jenots[novecojusi saite] (krieviski)
- Bahamu jenota foto (biolib)