Gvadelupas jenots
Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga, kas ir endēmiska Gvadelupas salās: Bastērā un Grantērā, Mazo Antiļu salu arhipelāgā.
| Gvadelupas jenots Procyon lotor minor (Miller, 1911) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Jenoti (Procyon) |
| Suga | Parastais jenots (Procyon lotor) |
| Pasuga | Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor) |
 Gvadelupas jenots Vikikrātuvē | |
Salās dzīvo mazāk kā 2500 indivīdu un, ņemot vērā mazo izplatības teritoriju, 1996. gadā Gvadelupas jenots tika pasludināts par apdraudētu dzīvnieku. Gvadelupā joprojām nav ieviesti nekādi aizsardzības pasākumi. Jenotu populācija salu mangrovju audzēs un lietus mežos arvien samazinās, jo tas zaudē dzīves telpu, izplešoties cilvēku saimnieciskajai darbībai. To joprojām gaļas ieguvei medī vietējie iedzīvotāji, un tas zaudē sāncensībā ar krabjēdājjenotu, kas salās ir ievests salīdzinoši nesen.
Klasifikācija
labot šo sadaļuKādreiz pastāvēja uzskats, ka Gvadelupas jenots ir patstāvīga suga Procyon minor, bet ģenētiskie pētījumi 1999. gadā un 2003. gadā pieradīja, ka Gvadelupas jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga. Turklāt tas ir tik tuvs radinieks Bahamu jenotam, kas dzīvo gandrīz 2000 km attālumā Ņūprovidensas salā,[1] ka starp abu populāciju jenotiem praktiski nav atšķirību. Gvadelupas jenotu salās ieveda cilvēki tikai pirms dažiem gadsimtiem. Šobrīd "Pasaules Zīdītāju sarkastā" (Mammal Species of the World) Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums Procyon lotor minor tiek uzskatīts par Bahamu jenota Procyon lotor maynardi sinonīmu.[2]
Vairāk par Gvadelupas jenota izskatu, uzvedību un īpašībām lasīt rakstā Bahamu jenots.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (January 2003). "Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies". Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69–76. doi:10.1017/S0952836902002972
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: Procyon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.