Bībops
Bībops (angļu: bebop), dēvēts arī par bopu, ir džeza stils, kam raksturīgs ātrs temps, instrumentāla virtuozitāte un improvizācijas, kuru pamatā ir harmoniska struktūra. Bībops attīstījās 1940. gadu vidū. Pretstatā tradicionālajam džezam, bībopu 1960. gados sāka dēvēt par moderno džezu.[1]
| Bībops | |
|---|---|
| Stila izcelsme | džezs |
| Kultūras izcelsme | 1940. gadi, Amerikas Savienotās Valstis. |
| Tipiski instrumenti | klarnete, saksofons, trompete, trombons, klavieres, kontrabass, bungas, taustiņinstrumenti, ģitāras |
| Atvasinātas formas | avangarda džezs, postbops |
| Jauktie žanri | |
| hārdbops | |
Tā attīstība ir saistīta ar jauno mūziķu vēlmi meklēt alternatīvas tobrīd džeza mūzikā populārajam svinga stilam, izveidojot džezu, kas būtu orientēts uz ieklausīšanos, nevis dejošanu.[2] Neesot vairs deju mūzika, tā ļāva mūziķiem attīstīt lielāku tempu, nestandarta harmonijas, iekļautās melodijas, blakusskaņas, alternētus septakordus, nonakordus un undecīmakordus, līdz ar to ļaujot daudz vairāk attīstīt džeza mūziķu tehniskās spējas.[1] Biežāk izmantotā mūzikas instrumentu kombinācija bībopa skaņdarbos ir saksofons,trompete, kontrabass, bungas un klavieres.
Ievērojamākie bībopa mūziķi ir Dizijs Gilespijs, Čārlijs Pārkers, Teloniuss Monks, Čārlzs Minguss, Mailss Deiviss, Kenijs Klārks, Džons Koltreins.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Šuserts, Vasilijs. Džeza svinga stila skaņdarbu atskaņojumā nepieciešamo metodisko paņēmienu apguve, Daugavpils Universitāte, Latvija (pieejams). Atjaunināts: 2015. gada 9. aprīlī.
- ↑ Lott, Eric. Double V, Double-Time: Bebop's Politics of Style. Callaloo, No. 36 (Summer, 1988), pp. 597-605 (angliski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |