Atvērt galveno izvēlni

Bērzu raibenis jeb sērapmetnis[1] (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Bērzu raibenis ir spēcīgs lidotājs un mēdz klejot tālu prom no savas dzimšanas vietas. Tā dzīves ilgums ir 11—12 mēneši, tādējādi bērzu raibenis ir viens no ilgāk dzīvojošiem tauriņiem pasaulē.[2] 2001. gadā tas tika pasludināts par Montānas štata kukaini.

Bērzu raibenis
Nymphalis antiopa (Linnaeus, 1758)
Bērzu raibenis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
CiltsRaibeņu cilts (Nymphalini)
ĢintsRaibeņi (Nymphalis)
SugaBērzu raibenis (N. antiopa)
Bērzu raibenis Vikikrātuvē

Latvijā bērzu raibenis ir samērā bieži novērojams tauriņš, taču parasti tas ir redzams pa vienam. Tas ir arī viens no pirmajiem tauriņiem pirmajās siltajās pavasara dienās.[1]

MorfoloģijaLabot

 
Tauriņa apakšpuse

Bērzu raibenis ir lielākais no visiem raibeņiem. Tā spārnu plētums ir 65—80 mm.[3] Bērzu raibeni ir viegli atpazīt, gan no virspuses, gan no apakšpuses. Tas praktiski ir nesajaucams tauriņš.[3] No virspuses tā spārni ir tumši sarkanbrūni ar platām, gaiši dzeltenām apmalēm un tai blakus melnu joslu ar gaiši ziliem raibumiem. Šāda ārmalas josla ir tikai šai tauriņu sugai. No apakšpuses tas ir vienmērīgi tumši pelēks vai melns ar gaiši dzeltenu ārmalas joslu.[3]

Bērzu raibeņa kāpuri ir melni ar dzelkšņveidīgām pūkām. Centrā pa muguras līniju tiem ir sarkanu raibumu virkne, kā arī tiem ir tumši sarkanas kājas.[2]

EkoloģijaLabot

Jaunie tauriņi izšķiļas vasaras otrajā pusē (augustā un rudens sākumā). Tie dodas pārziemot vēsās, tumšās vietās. Pavasara pirmajās siltajās dienās tauriņi mostas un izlido, sākot ar aprīļa vidu un lido līdz maijam, jūnijam. Kāpuri uz augiem parādās jūnijā vai jūlijā un iekūņoties sāk jūlija beigās.

Bērzu raibeņus Latvijā var novērot dažādos biotopos, biežāk mežmalās, ceļmalās un klajākās vietās, kur aug bērzi, pūpolvītoli, parastās apses. Tos bieži var novērot barojamies ar rūgstošu koku sulām un agros pavasaros ar vītolu pūpolu nektāru. Kāpuri barojas ar dažādu kārklu un vītolu, bērzu, apšu un citu koku lapām.[3]

GalerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Pirmie tauriņi šopavasar modušies jau marta sākumā
  2. 2,0 2,1 «Mourning Cloak». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 23. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Dabas dati: Raibeņu noteicējs

Ārējās saitesLabot