Portlokruā
Portlokruā (angļu: Port Lockroy Station) vai Bāze A (Base A) ir bijusī britu polārstacija Antarktīdā. Izvietota uz nelielās Gudjē salas Lokruā līcī Vīnkes salas ziemeļrietumos un bija pirmā Lielbritānijas atbalsta bāze Antarktīdas pussalas reģionā. Nosaukta pēc tās izvietojuma Lokruā līcī.
| Portlokruā | |
|---|---|
| Port Lockroy Station | |
 Atjaunotā stacijas galvenā ēka | |
  Portlokruā |
|
| Valsts piederība | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
|
| Koordinātas: | 64°49′31″S 63°29′40″W / 64.82528°S 63.49444°WKoordinātas: 64°49′31″S 63°29′40″W / 64.82528°S 63.49444°W |
| Novietojums | Pālmera arhipelāgs |
| Stacijas tips | vissezonas/vasaras |
| Atvērta | 1944. g. |
| Slēgta | 1962. g. (1996. gadā atjaunota) |
| Pieder | UKAHT |
| Personāls vasarā | 4 |
 Portlokruā Vikikrātuvē
| |
1944. gada 11. februārī britu militārās operācijas “Tabarin” ietvaros bijušās vaļu mednieku stacijas vietā tika izveidota militārā atbalsta bāze.[1] Bāzē ziemoja astoņu kareivju komanda bijušā Ernesta Šekltona ekspedīcijas dalībnieka leitnanta Džeimsa Mara (James Marr) vadībā.[2] Bāzes mērķis bija novērot iespējamās ienaidnieka aktivitātes Antarktīdas pussalā un tās apkārtnē.[3]
Pēc kara beigām bāze tika nodota Folklenda Salu Teritoriju dienesta (tagadējais Britu Antarktiskais dienests) pārziņā un tajā tika organizētas zinātnisko pētījumu programmas. Galvenās pētījumu jomas sākotnēji bija ģeodēzija, kartogrāfija, ģeoloģija, bioloģija un meteoroloģija. Kopš 1950. gadiem par galveno pētījumu jomu kļuva jonosfēras izpēte. 1956. un 1958. gadā stacija tika paplašināta — uzbūvēta atsevišķa laivu māja un ģeneratoru ēka.[2] Stacija darbojās nepārtraukti no 1944. gada 11. februāra līdz 1947. gada 8. aprīlim, no 1948. gada 23. janvāra līdz 1949. gada 14. februārim, no 1950. gada 24. janvāra līdz 1951. gada 11. februārim un no 1952. gada 15. decembra līdz 1962. gada 16. janvārim, kad stacija tika slēgta un pētniecības programmas tika pārceltas uz citām stacijām.[1]
1995. gada 19. maijā stacijai tika piešķirts vēstures pieminekļa statuss (Nr. 61). 1996. gadā tika restaurēta stacijas galvenā ēka (Bransfield House) un laivu māja un stacija tika pielāgota tūristu uzņemšanai. Tā bija pirmā pamestā polārstacija Antarktīdā, kurā tika veikti restaurācijas un atjaunošanas darbi.[2] 2010. gadā stacijas personāla izmitināšanai no jauna tika izbūvēta Nisena ēka (Nissen Hut). Stacijā darbojas pasta kantoris un suvenīru veikaliņš. Kopš 2006. gada staciju pārvalda Apvienotās Karalistes Antarktiskā mantojuma trests (United Kingdom Antarctic Heritage Trust).[4] Viens no populārākajiem antarktiskā tūrisma galamērķiem. Gadā Portlokruā apmeklē 10 līdz 20 tūkstoši tūristu.[4] Galvenās atrakcijas ir 1960. gadu kondīcijā saglabātās polārstacijas ēkas un to iedzīve, bijušās vaļu mednieku bāzes paliekas un netālās džentū pingvīnu kolonijas.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Port Lockroy Station A — History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 16. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Antarctic Heritage Trust. Port Lockroy restoration». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 16. jūlijā.
- ↑ «Antarctic Heritage Trust Information Sheet. Port Lockroy, Base A». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 20. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 IAATO. Port Lockroy: Insights into our Antarctic Heritage
- ↑ «Goudier Island. Visitor site guide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. janvārī. Skatīts: 2012. gada 16. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Portlokruā.- Cool Antarctica. The Antarctic Peninsula - Travel
- SlideShare. Port Lockroy