Augusts Bergholcs

Augusts Bergholcs (1897.gada 11. jūlijs (pēc vecā st.) — 1938. gada 29. jūlijs) bija padomju kara aviācijas virsnieks — komdivs (1935), kara zinību pasniedzējs.

Augusts Bergholcs Personīgā informācija Dzimis 1897. gadā Liepāja, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1938. gada 29. jūlijā Maskava, Padomju Savienība (tagad Krievija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe komdivs (divīzijas komandieris) Dienesta laiks 1915 — 1937 Valsts Krievijas impērija KSFPR PSRS Struktūra militārā aviācija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Spānijas pilsoņu karš Apbalvojumi Ļeņina ordenis u. c.

Dzīvesgājums

Dzimis Liepājā strādnieka mašīnista ģimenē. Pēc sešu klašu pabeigšanas Liepājas reālskolā, 1915. gadā uzsācis dienesta gaitas, iestājoties Viļņas karaskolā, kuru pabeidzis 1916. gadā kā praporščiks.

Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Sākotnēji dienējis kavalērijas daļās, vēlāk pārgājis uz kara aviāciju. Pēc Oktobra revolūcijas turpinājis dienestu padomju daļās, kā pilots dienējis padomju Latvijas 3. aviācijas nodaļā. Vēlāk piedalījis kaujās citās Krievijas pilsoņu kara frontēs — kā lidotājs un lidotājs novērotājs Pleskavā 1918. gadā un vēlāk Rietumu frontē pret Polijas karaspēku. No 1920. gada aviācijas vienības komandieris Rietumu frontē.

Pēc Krievijas pilsoņu kara atbildīgos amatos Sarkanās armijas kara aviācijā. No 1922. marta 1. atsevišķā iznīcinātāju eskadriļas tehniskās daļas priekšnieks. 1923. gadā pabeidzis Sevastopoles aviācijas skolu, savukārt 1924. gadā hidroskolas kursus. 1925. gadā absolvējis Sarkanās armijas Kara akadēmijas pamatkursu. Pēc tam komandējis 7. aviācijas korpusu un 30. atsevišķo aviācijas vienību.

No 1926. gada 20. aviācijas eskadriļas komandieris. No 1928. gada 7. aviācijas brigādes komandieris. No 1931. līdz 1932. gadam klausītājs Sarkanās armijas Kara akadēmijas operatīvās darbības fakultātē. Pēc tam 15. smago bumbvedēju aviācijas brigādes komandieris. No 1933. līdz 1935. gadam Sarkanās armijas Gaisa kara akadēmijas fakultātes priekšnieks, savukārt no 1935. gada decembra Sarkanās armijas Kara akadēmijas komandējošā sastāva fakultātes priekšnieks. No 1935. gada komdivs. No 1935. gada Maskavas kara apgabala pavēlnieka palīgs aviācijas jautājumos, vēlāk Maskavas kara apgabala aviācijas komandieris. No 1936. līdz 1937. gada 18. janvārim republikāņu Spānijas valdības militārais padomnieks kara aviācijas un aviācijas rūpniecības jautājumos. Pēc atgriešanās Padomju Savienībā strādājis kā vecākais pasniedzējs Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā.

Lielā terora laikā 1937. gada 13. decembrī arestēts, 1938. gada 26. jūlijā Padomju Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģija notiesāja Bergholcu par spiegošanu un piederību pretpadomju organizācijai, piespriežot nāvessodu nošaujot. Spriedums izpildīta 1938. gada 29. jūlijā, apbedīts Komunarkas masu kapos. 1956. gada 4. augustā reabilitēts.