Arvīds Aleksandrs Rogulis (1897—1965) bija latviešu ārsts un Tautas Saeimas deputāts (1940).

Arvīds Rogulis
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1897. gada 21. jūlijā
Ēveles pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1965. gada 24. novembrī (68 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesija ārsts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Arvīds Aleksandrs Rogulis dzimis 1897. gada 21. jūlijā (pēc vecā stila — 9. jūlijā) Ēveles muižas feldšera Friča Roguļa un Alvīnes Marijas dzimušas Kalniņas ģimenē.[1]

1916. gadā beidzis Nikolaja ģimnāziju Rīgā un 1917. gadā iestājies Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē.\

1919. gada 11. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un tika norīkots Atsevišķās studentu rotas daļā par sanitāru, vēlāk pārcelts uz Rīgas Kara slimnīcu.[2]

1920. gadā iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, ko beidzis 1923. gadā.[3]

No 1924. gada bijis Tērvetes sanatorijas vadītājs,[4] pēc tam no 1926. gada Vaiņodes valsts sanatorijas direktors.[5] No 1926. līdz 1934. gadam Jelgavas 1. slimnīcas direktors.[6] 1926. gadā Rogulis ar ģimeni pārcēlies uz Jelgavu, kur atvēris savu iekšķīgo slimību privātpraksi Akadēmijas ielā 32, vēlāk to pārcēla uz Pils ielu 25.[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par Tautas Saeimas deputātu no Zemgales apgabala.[7] 1940. gada augustā iecelts par Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītāju.[8]

1941. gadā A. Rogulis bez ģimenes evakuējās uz Padomju Savienību, kur piedalījās Latvijas Māsu skolas dibināšanā Tirleānos un bija tās pirmais direktors. No 1942. līdz 1943. gadam strādāja Māsu skolā Rostovā. 1944. gada jūnijā A. Rogulis kopā ar PSRS karaspēku atgriezās Latvijā un tika iecelts par Daugavpils slimnīcas direktoru, bet tā paša gada oktobrī, atgriežoties Rīgā, kļuvis par tā sauktās "specklīnikas" direktoru. No 1946. gada strādājis par galveno ārstu Rīgas pilsētas Prettuberkulozes dispanserā, bet no 1951. gada — par ārstu Republikas Prettuberkulozes dispanserā.[2]

Miris 1965. gada 24. novembrī Rīgā. Apglabāts Rīgas 1. Meža kapos.[9]