Arvīds Ķibilds (dzimis 1895. gada 2. novembrī Rīgā,[1] miris 1981. gada 9. novembrī)[nepieciešama atsauce] bija latviešu vieglatlēts, startēja šķēpa mešanā, lodes grūšanā, diska mešanā.

Arvīds Ķibilds
Arvīds Ķibilds
Personas dati
Dzimis 1895. gada 2. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1981. gada 9. novembrī (86 gadu vecumā)[nepieciešama atsauce]
Valsts karogs: Padomju Savienība Sigulda, Latvijas PSR, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana, lodes grūšana, diska mešana
Dalība sacensībās
Dalība OS 1 (1924)
Arvīda Ķibilda kapa vieta Jaunciema kapos, Rīgā

Biogrāfija labot šo sadaļu

Viņa tēvs Juris bijis tirgotājs, māte Emma.[2] Bijis precējies, sievu sauca Emilija, dzimusi Pērkone.[2] Izglītību ieguvis Rīgas pilsētas skolā, mācījies arī tehniskajos kursos.[2] Bijis Rīgas pilsētas satiksmes valdes (vēlākās pārvaldes) mehāniķis.[2]

Piedalījies 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur bija arī Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Pašās sacensībās viņš ieguva 16. vietu šķēpa mešanā ar rezultātu 50,15 m, 19. vietu lodes grūšanā — 12,53 m, kā arī 22. vietu diska mešanā — 35,73 m.[3] Sportists astoņas reizes laikposmā no 1921. līdz 1925. gadam uzvarēja Latvijas čempionātā dažādās disciplīnās, savukārt 15 reizes dažādās disciplīnās bija Latvijas rekordists.[3] 1922. gadā Igaunijā bija Latvijas delegācijas sastāvā startam pirmajās sacensībās ārzemēs, kur arī guva uzvaru lodes grūšanā.[3]

Padomju vara arestēja 1945. gada janvārī un izsūtīja uz Sibīriju, piespriežot 25 gadus.[4] Pēc Staļina nāves tika apžēlots. 1957. gada 30. janvārī apprecējās otrreiz ar Lidiju Žīguri.[5] Mūža nogali pavadīja Siguldā. Miris 1981. gada 9. novembrī. Apglabāts Rīgā, Jaunciema kapos.

Personiskie rekordi labot šo sadaļu

Disciplīna Rezultāts Datums
Lodes grūšana 13,475 m 1924. gads
Diska mešana 39,31 m 1922. gads
Šķēpa mešana 55,38 m 1924. gads
Avots[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 609. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga : Multineo. 2007. 283. lpp. ISBN 9984985598.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 196. lpp. ISBN 9984558657.
  4. No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā: 1940-1986. Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. - 1999. - 350.lpp.
  5. Lidija Zigure - www.geni.com

Ārējās saites labot šo sadaļu