Artūrs Krūmiņš (dzimis 1879. gada 11. jūlijā, miris 1969. gada 4. martā)[1] bija latviešu arhitekts.

Artūrs Krūmiņš
Dzimis 1879. gada 11. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jaunpiebalga, Krievijas impērija
Miris 1969. gada 4. martā (89 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Nozares Arhitektūra

1900. gadā beidzis mācības Nikolaja ģimnāzijā Rīgā.[2] Strādājis par mājskolotāju Maskavā, tāpat studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā no 1905. līdz 1906. gadam.[2] 1907. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu.[1] Pēc tam sācis strādāt Maskavā (līdz 1920. gadam) Cindeļa manufaktūras būvbirojā.[1][2] 1920. gadā kļuva par docētāju Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, 1940. gadā — profesoru.[1] No 1936. līdz 1940. gadam vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju.[1] Ir vairaku ēku projektu un pārbūves projektu autors. Nodarbojies ar Latvijas arhitektūras vēstures pētīšanu.[1] Ir vairāku grāmatu autors vai līdzautors. Sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstus Latviešu konversācijas vārdnīcai.[2] 1903. gadā ir sarakstījis libretu Alfrēda Kalniņa operai "Baņuta",[1] par ko saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu.[2] Vēl ir sarakstījis libretu otrajai Kalniņa operai "Salinieki".[2]

1945. gadā kļuva par Latvijas Arhitektu savienības biedru.[1] 1934. gadā Krūmiņam tika piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 532. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 322.—323. lpp. ISBN 9984-698-48-3.