Artūrs Galindoms (dzimis 1894. gada 24. augustā, miris 1966. gada 4. augustā) bija latviešu virsnieks un arhitekts, projektējis Latvijas Kara muzeju, Armijas Ekonomisko veikalu Rīgā, Indras evaņģēliski luterisko baznīcu, O. Kalpaka muzeju un piemiņas vietu "Airītes" un Nāves salas piemiņas vietu un militāra rakstura būves.

Artūrs Galindoms
Artūrs Galindoms
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 24. augustā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 4. augustā (71 gads)
Bostona, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Irma
Bērni Kornēlijs Galindoms
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvedis
Dienesta laiks 1915. — 1917.
1918. — 1940.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1894. gada 25. augustā Rīgā. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tās beigšanas sāka arhitektūras studijas Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) un iestājās studentu korporācijā Selonija. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā RPI evakuēja uz Maskavā, kur Galindoms pabeidza karaskolu un tika nosūtīts uz Besarābijas fronti, vēlāk pārcelts uz latviešu strēlnieku pulkiem.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas A. Galindoms 1918. gada 10. decembrī Galindoms kā Selonijas prezidija loceklis iestājās Studentu rotā un piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Pēc Studentu rotas komandiera Nikolaja Grundmaņa nāves 1919. gada 6. martā Galindomu iecēla par Studentu rotas komandieri un pēc 1. aprīļa par 3. atsevišķā bataljona komandieri. Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada maijā viņu pārskaitīja uz armijas virspavēlnieka štābu par sakaru virsnieku pie Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa, šai darbā viņš piedalījās Sieviešu palīdzības korpusa noorganizēšanā un vadīšanā, kurš bija pakļauts armijas štābam.

Pēc kara beigām viņš atsāka studijas un 1933. gadā beidza LU ar arhitekta grādu, viņu paaugstināja par pulkvedi un iecēla par Kara būvniecības pārvaldes priekšnieku. 1936. gada 6. septembrī atklāja pēc viņa projekta celto O. Kalpaka muzeju un piemiņas vietu "Airītes", 1938. gadā viņa projektēto Armijas Ekonomisko veikalu, bet 1940. gadā Latvijas Kara muzeju.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā izceļoja uz Vāciju un tika smagi ievainots 1944. gada decembra nakts uzlidojumā Heilbronnai, zaudēja kāju. Pēc kara beigām viņš dzīvoja Eslingenes bēgļu nometnē, bija Latvijas Sarkanā krusta kopas priekšsēdis, kopā ar Brīvības pieminekļa meistaru Dambekalnu iekārtoja darbnīcu, izgatavojot ap 200 vienveida pieminekļu kritušiem un mirušiem tautiešiem. 1952. gadā Galindoms pārcēlās uz Bostonu ASV, kur strādāja arhitektūras birojā. Miris no sirdstriekas 1966. gadā 4. augustā Bostonā.[1]

Projektētās celtnes

labot šo sadaļu
  1. «nekropole.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. martā. Skatīts: 2018. gada 10. jūnijā.