Armēņu apustuliskā baznīca
Armēņu apustuliskā baznīca ir viena no senākajām kristīgajām baznīcām, kas veidojusies armēņu apdzīvotajās zemēs. Armēnija bija pirmā valsts, kas 4. gadsimtā kristietību pieņēma par valsts reliģiju. Baznīca par saviem dibinātājiem uzskata apustuļus Bartolomeju un Tadeju. Baznīcas sekotāji dzīvo galvenokārt mūsdienu Armēnijā un plašajā armēņu diasporā visā pasaulē. Kopā ar koptu, etiopiešu, sīriešu, eritrejiešu un indiešu baznīcām veido Austrumu pareizticīgo baznīcu, kas atzīst pirmo trīs ekumēnisko baznīcas koncilu lēmumus, līdz 451. gadam esot kopībā ar vēlāko Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcu. 554. gadā armēņu baznīca atšķēlās no Romas un Konstantinopoles patriarhātiem. Baznīcas vadītāju sauc par katolikosu, un baznīcas šķelšanās dēl tajā ir divi katolikosi, viens no kuriem vada Armēnijas baznīcu, bet otrs diasporas baznīcas. Papildus, pastāv Jeruzalemes patriarhāts un Konstantinopoles patriarhāts, kas vada armēņu baznīcu savās valstīs.
| Armēņu apustuliskā baznīca | |
|---|---|
| Հայ Առաքելական Եկեղեցի | |
 | |
 |
Kristiešu misionāru darbība senās Armēnijas teritorijā esot sākusies drīz pēc Jēzus nāves. 301. gadā karalis pieņēma kristietību, un tā kļuva par valsts reliģiju. 5. gadsimtā Bībeli pārtulkoja armēņu valodā, un tās rakstīšanai tika izgudrots armēņu alfabēts.
-
Armēņu baznīca Rīgā -
Armēnijas karaliste ap 150. gadu
