Aristīds fon Grose (Aristid von Grosse; 1905—1985) bija vācbaltiešu izcelsmes ASV kodolķīmiķis, darbojās atombumbas izveides projektā. Protaktīnija pētnieks.

Aristīds Grose
Aristid von Grosse
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 4. janvārī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1985. gada 21. jūlijā (80 gadi)
Laguna Hills, Kalifornija Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās kodolķīmiķis
Dzīvesbiedre Irēna Benita Grose (Līvena)
Bērni Aristīds Viktors de Grose

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1905. gada 4. janvārī Rīgā diplomāta Viktora Groses un viņa sievas Ellas Marijas Elmerices, dzimušas fon Līvenas, ģimenē.[1] No 1906. gada dzīvoja Japānā un Ķīnā, jo viņa tēvs bija Krievijas impērijas konsuls Jokohamā (1906—1910), tad ģenerālkonsuls Šanhajā (1911—1924).

Studēja Berlīnes Šarlotenburgas Augstākajā tehniskajā skolā (Technische Hochschule zu Berlin, 1922-1926). Strādāja kopā ar Oto Hānu un Lizu Meitneri viņu laboratorijā 1927. gadā, viņam izdevās no rādija ražošanas atkritumiem izolēt protaktīnija (V) oksīdu. 1930. gadā Grose emigrēja uz ASV, kur strādāja par Čikāgas Universitātes ķīmijas docentu (1931—1940). 1934. gadā viņš bija pirmais, kurš no 0,1 mg protaktīnija oksīda pagatavoja metālisku protaktīniju, vispirms pārvēršot oksīdu par protaktīnija jodīdu un pēc tam sadalot to vakuumā ar elektrisko izlādi.

Otrā pasaules kara laikā viņš darbojās Manhetenas projektā pie atombumbas izstrādes. No 1948. līdz 1969. gadam viņš bija Templa Universitātes Pētniecības institūta prezidents. Vēlāk viņš strādāja Franklina institūta laboratorijā Filadelfijā, līdz 1979. gadā devās pensijā. Miris 1985. gada 21. jūlijā Kalifornijā.

Viņa jaunākais brālis Leo (Ļevs) Grose (1906-1950?) bija rakstnieks, 1950. gadā apcietināts Maskavā un miris Butirku cietumā pēc spīdzināšanas.[2]

Publikācijas labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu