Aposēres
Aposēres (latīņu: Aposeris) ir monotipiska kurvjziežu dzimtas ģints. Vienīgā šīs ģints suga smirdīgā aposēre (Aposeris foetida) ir izplatīta Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Latvijā šī suga ir atrasta tikai vienu reizi 20. gadsimta beigās.
| Aposēres Aposeris (L) | |
|---|---|
 Smirdīgā aposēre | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Apakšdzimta | Cigoriņu apakšdzimta (Cichorioideae) |
| Ģints | Aposēres (Aposeris) |
| Suga | Smirdīgā aposēre (Aposeris foetida) |
 Aposēres Vikikrātuvē | |
Dabiskās izplatības apvidū smirdīgā aposēre aug mēreni mitrās, daļēji noēnotās vietās lapkoku mežos un krūmājos.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuSmirdīgā aposēre ir daudzgadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs, kuram raksturīgs nepatīkams aromāts. Auga lapas ir izvietotas rozetē, tās ir ar īsu kātu, gulošas vai pacilas. Lapas ir aptuveni 6—12 cm garas un 1—6 cm platas, to kopējais apveids ir iegarens vai otrādi olveidīgs. Lapas plātne ir plūksnaini pārgriezta, un lapu plūksnas ir trīsstūrainas. Lapu mala pie pamata ir zobaina, bet gala plūksnas ir rombiskas. Lapas plātnes virspuse ir kaila, gaišzaļa vai zilganzaļa, un apakšpuse ir skraji apmatota. No rozetes atiet vairāki bezlapaini stublāji (ziedneši). Ziedneša galā ir viens ziedu kurvītis, kurš ir 1,5—3 cm plats. Zieda vīkallapas ir lancetiskas un izvietotas vienā rindā. Ziedi (mēlziedi) ir zeltaini dzelteni. Ziedgultne ir kaila. Auglis ir iegareni olveidīgs, apmatots sēklenis bez knābja un bez matkausa. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «smirdīgā aposēre - Aposeris foetida (L.) Less. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-19.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aposēres.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)