Antarktikas vētrasputns
Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae). Pasaulē mājo apmēram 10—20 miljoni Antarktikas vētrasputnu, kas sastopami 35 200 000 km² platībā.[1] Tā izdzīvošana šobrīd nav apdraudēta.
| Antarktikas vētrasputns Thalassoica antarctica (J. F. Gmelin 1789) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vētrasputni (Procellariiformes) |
| Dzimta | Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) |
| Ģints | Antarktikas vētrasputni (Thalassoica) |
| Suga | Antarktikas vētrasputns (Thalassoica antarctica) |
 Antarktikas vētrasputns Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Antarktikas vētrasputns mājo Antarktīdas piekrastē, tuvējās salās un jūrās, bet visbiežāk to var novērot Rosa jūrā un Vedela jūrā. Retu reizi to var novērot Dienvidamerikas, Āfrikas un Austrālijas dienvidos.[2] Ziemu Antarktikas vētrasputns pavada jūrā ledus krasta tuvumā, bet vasarā tas dodas uz kontinentu vai Antarktīdai tuvākajām salām, lai ligzdotu. Lielākā ligzdojošā kolonija novērota uz Svarthamarena nunataka Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdā. Inkubācijas periods ilgst 40—48 dienas, jaunie putni izlido pēc nākamajām 45 dienām. Antarktikas vētrasputns barojas ar kriliem, zivīm un maziem kalmāriem. Parasti tie barojas peldot, bet tie arī ļoti labi nirst gan no ūdens virsmas, gan gaisa.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuPieaudzis Antarktikas vētrasputns ir balts ar tumši brūniem laukumiem. Brūna ir tā galva, mugura, rīkle un spārnu virspuse, izņemot lidspalvas. Knābis melns, bet kājas dzeltenas. Vēders, spārnu apakšpuse, lidspalvas un aste balta. Astes spalvu gali tumši brūni.
Antarktikas vētrasputns kopīgi ar sniega vētrasputnu, raibo vētrasputnu, dienvidu lielo vētrasputnu, ziemeļu lielo vētrasputnu, ķildi un dienvidu ķildi veido atsevišķu okeāna vētrasputnu grupu, kurai piemīt īpašības, kādas nav citiem vētrasputniem. To nāsu ejas ir izceltas no augšknābja kopējās formas, veidojot garas, ragainas, cauruļveida nāsu ejas. Pārējiem vētrasputniem nāsis atrodas augšknābja plaknē. Turklāt kā visiem vētrasputniem knābi veido 7—9 plātnītes. Viena no šīm plātnītēm izveido līko augšknābja galu, turklāt kuņģī izdalās īpaša eļļa, kas tiek lietota kā aizsardzības līdzeklis pret ienaidniekiem, kā arī kā barojoša, enerģiju dodoša barība gan mazuļiem, gan pašiem, ko lietot garos pārlidojumos.[4] Visbeidzot virs nāsu ejām Antarktikas vētrasputnam atrodas sāls dziedzeri, kas palīdz putna ķermenim atbrīvoties no sāls, kuru tas bagātīgi uzņem ar jūras ūdeni.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «BirdLife: LCAntarctic Petrel Thalassoica antarctica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 5. novembrī.
- ↑ Marine Ornithology 26: 86–87 (1998)
- ↑ «PCO: Antarctic Petrel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. decembrī. Skatīts: 2011. gada 5. novembrī.
- ↑ Double, M. C. (2003). "Procellariiformes (Tubenosed Seabirds)". In Hutchins, Michael; Jackson, Jerome A.; Bock, Walter J. et al.. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins. Joseph E. Trumpey, Chief Scientific Illustrator (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 107–111. ISBN 0-7876-5784-0.
- ↑ Ehrlich, Paul R.; Dobkin, David, S.; Wheye, Darryl (1988). The Birders Handbook (First ed.). New York, NY: Simon & Schuster. pp. 29–31. ISBN 0-671-65989-8.