Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae). Sniega vētrasputns ir viens no retajiem putniem, kas, izņemot tuvākās salas, ligzdo tikai Antarktīdā.[1] Un līdz ar dienvidu polāro klijkaiju (Stercorarius maccormicki) tas ir vistālāk dienvidos ligzdojošais putns pasaulē.[1] Sniega vētrasputns ir novērots pat dienvidpola tuvumā.[2]

Sniega vētrasputns
Pagodroma nivea (Forster, 1777)
Sniega vētrasputns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVētrasputni (Procellariiformes)
DzimtaVētrasputnu dzimta (Procellariidae)
ĢintsSniega vētrasputni (Pagodroma)
SugaSniega vētrasputns (Pagodroma nivea)
Sniega vētrasputns Vikikrātuvē

Starp sistemātiķiem nav vienprātības par sniega vētrasputna klasifikāciju. Daži izvirza hipotēzi, ka populācijas, kas ligzdo uz ziemeļiem no Antarktīdas varētu būt piederīgas citai sugai. Tomēr faktu trūkuma dēļ hipotēze kopumā netiek pieņemta.[3]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Sniega vētrasputns spēj lidot tuvu gar pašu ūdens virsmu

Sniega vētrasputns ir vidēja auguma, ar pilnīgi baltu apspalvojumu, bet tā acis un izteikti mazais knābis melns. Toties kājas zilpelēkas.[3] Abi dzimumi ir gandrīz vienādi, lai gan mātītes ir nedaudz mazākas. Toties jaunos putnus var atpazīt pēc melnās joslas, kas stiepjas pāri pleciem un mugurai. Šai sugai ir raksturīgas lielas atšķirības augumos. Lielākie indivīdi var būt pat 1,5 reizes lielāki par mazākajiem.[3] Tā ķermeņa garums ir 30—40 cm, spārnu plētums 75—95 cm, svars 240—460 g.[4] Sniega vētrasputnam ir gari spārni un aste, kas sakļauta izskatās kā taisnstūris, bet lidojumā izplešas kā vēdeklis. Tas ir ļoti veikls putns, kas spēj lidot tuvu gar ūdens virsmu vai pacelties augstu gaisā. Atšķirībā no citiem vētrasputniem, tas biežāk ātri sasit spārnus un retāk izmanto planēšanu.

Sniega vētrasputns kopīgi ar Antarktikas vētrasputnu, raibo vētrasputnu, dienvidu lielo vētrasputnu, ziemeļu lielo vētrasputnu, ķildi un dienvidu ķildi veido atsevišķu okeāna vētrasputnu grupu, kurai piemīt īpašības, kādas nav citiem vētrasputniem. To nāsu ejas ir izceltas no augšknābja kopējās formas, veidojot garas, ragainas, cauruļveida nāsu ejas. Pārējiem vētrasputniem nāsis atrodas augšknābja plaknē. Turklāt kā visiem vētrasputniem knābi veido 7—9 plātnītes. Viena no šīm plātnītēm izveido līko augšknābja galu. Turklāt kuņģī izdalās īpaša eļļa, kas tiek lietota kā aizsardzības līdzeklis pret ienaidniekiem, kā arī kā barojoša, enerģiju dodoša barība gan mazuļiem, gan pašiem, ko lietot garos pārlidojumos.[5] Visbeidzot virs nāsu ejām sniega vētrasputnam atrodas sāls dziedzeri, kas palīdz putna ķermenim atbrīvoties no sāls, kuru tas bagātīgi uzņem ar jūras ūdeni.[6]

Dzīves veids labot šo sadaļu

Sniega vētrasputna izplatība ir cieši sasitīta ar Antarktīdas jūrām. To visbiežāk var novērot rajonos, kuros bagātīgi peld aisbergi un ledus, uz kura tas atpūšas. Tas ligzdo kalnos, klintīs un akmeņainos klajumos gan krastā, gan iekšzemē līdz pat 440 km attālumā no krasta un 2400 metriem virs jūras līmeņa.[3] Sniega vētrasputns pamatā uzturas ledus tuvumā un reti aizlido tālāk atklātā jūrā gan ziemā, gan vasarā.[1]

Barība labot šo sadaļu

Sniega vētrasputns barojas ar kriliem, zivīm, kalmāriem un maitas gaļu, kas var būt pārpalikumi no roņa, vaļa, putna vai kāda cita miruša dzīvnieka. Parasti tas izvēlas medījumu, kas peld tuvu ūdens virsmai, bet sniega vētrasputns spēj arī nirt un medīt zem ūdens.[7]

Ligzdošana labot šo sadaļu

 
Ligzda parasti ir piesegta ar kādu dabīgu klints pārkari

Lielāko daļu gada sniega vētrasputns ir vientuļnieks, bet oktobra beigās vai novembra sākumā tas atgriežas ligzdošanas kolonijās. Tēviņi izpilda īpašu deju, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Kad abu knābji ir saskārušies, pāris ir izveidojies. Ligzda ir vienkārša, sekla bedrīte vai nu veidojusies dabīgi vai izkasīta starp akmeņiem. Tā parasti ir piesegta ar kādu klints pārkari, kas ligzdu pasargā no ienaidniekiem un laika apstākļiem. Starp pāriem veidojas spēcīga konkurence par labākajām ligzdošanas vietām. Putni ir teritoriāli un agresīvi. Tie plēšas, izmantojot nagus, knābjus, spārnus un dzelteno kuņģa eļļu. Dējumā ir viena balta ola. Inkubācijas periods ilgst 41—49 dienas. Pēc izšķilšanās pirmās 8 dienas abi vecāki ļoti agresīvi uzmana mazuli, kuram parasti mēģina uzbrukt dienvidu polārās klijkaijas. Jaunie putni izlido pēc 41—45 dienām. Tas parasti notiek februāra beigās vai martā.[7] Sniega vētrasputns dzīvo 14—20 gadus savvaļā.[8]

Klasifikācija labot šo sadaļu

Sniega vētrasputnam ir 2 pasugas:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Breeding biology of the Snow Petrel
  2. «BBC Nature: Snow petrel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. augustā. Skatīts: 2011. gada 6. novembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «ARKive: Snow petrel (Pagodroma nivea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 6. novembrī.
  4. «ARKive: Facts about Snow Petrel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 6. novembrī.
  5. Double, M. C. (2003). "Procellariiformes (Tubenosed Seabirds)". In Hutchins, Michael; Jackson, Jerome A.; Bock, Walter J. et al.. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins. Joseph E. Trumpey, Chief Scientific Illustrator (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 107–111. ISBN 0-7876-5784-0.
  6. Ehrlich, Paul R.; Dobkin, David, S.; Wheye, Darryl (1988). The Birders Handbook (First ed.). New York, NY: Simon & Schuster. pp. 29–31. ISBN 0-671-65989-8.
  7. 7,0 7,1 «ARKive: Biology of Snow petrel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 6. novembrī.
  8. «PCO: Snow Petrel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. janvārī. Skatīts: 2011. gada 7. novembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu