Mīliga-Hofmaņa kalni
Mīliga-Hofmaņa kalni (vācu: Mühlig-Hofmann-Gebirge, norvēģu: Mühlig-Hofmannfjella) ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Stiepjas no Orvina kalniem austrumos līdz Jelsvika kalniem rietumos. Atrodas ap 190 km uz dienvidiem no okeāna piekrastes (Princeses Martas krasts), kuru klāj Fimbulisena šelfa ledājs. Augstākā virsotne ir Jēkulkirhjas kalns (3148 m).
| Mīliga-Hofmaņa kalni | |
|---|---|
| Kontinents | Antarktīda |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Karalienes Modas Zeme |
| Ietilpst | Fimbulheimenā |
| Garums | 130 km |
| Platums | 30 km |
| Augstākais kalns | Jēkulkirhja |
| Augstums | 3148 m |
| Koordinātas | 72°0′S 5°20′E / 72.000°S 5.333°EKoordinātas: 72°0′S 5°20′E / 72.000°S 5.333°E |
 Mīliga-Hofmaņa kalni Vikikrātuvē | |
Grēdu atklāja Vācijas antarktiskā ekspedīcija (1938-1939) un nosauca par godu gaisa satiksmes ministrijas ierēdnim Albertam Mīligam-Hofmanim (Albert Mühlig-Hofmann), kurš bija viens no ekspedīcijas atbalstītājiem.[1]
Kopš 1993. gada pie Svarthamarena nunataka darbojas Norvēģijas vasaras polārstacija Tora. Pats nunataks ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Mīliga-Hofmaņa kalni
- ↑ «Management Plan Antarctic Specially Protected Area No. 142». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī.