Ansis Zalpēters

Ansis Zalpēters;
Personīgā informācija
Dzimis	1899. gadā ; Ramīgalas pagasts, Poņevēžas apriņķis, Kovnas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Lietuva)
Miris	1939. gada 4. martā; Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	valsts drošības vecākais majors (1935)
Dienesta laiks	1918—1938
Valsts	Krievijas SFPR; Latvijas SPR; PSRS
Struktūra	Padomju Latvijas armija; Sarkanā armija; čeka—GPU—OGPU—NKVD
Kaujas darbība	Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi	"VĀK—AVPP goda darbinieks (V)" (1922); Sarkanā Karoga ordenis (1927); "VĀK—AVPP goda darbinieks (XV)" (1932); Ļeņina ordenis (1937)

Ansis Zalpēters bija latviešu izcelsmes čekists.

Dzīvesgājums

Piedzimis 1899. gadā Ramīgalas pagasta latviešu zemnieku ģimenē.^[1] Līdz 1915. gadam mācījās ģimnāzijā Rīgā. No 1915. līdz 1918. gadam strādāja lauksaimniecībā.

1918. gada decembrī sāka dienestu Sarkanajā armijā (SZSA), kur līdz 1919. gada februārim bija sarkanarmietis (ierindnieks) Internacionālās divīzijas 41. Sibīrijas pulkā. 1919. gadā no februāra bija Padomju Latvijas armijas (PLA) Īpašās internacionālās divīzijas 1. brigādes štāba kara komisāra sekretārs, PLA / SZSA 2. latviešu divīzijas 1. brigādes štāba kara komisāra sekretārs (1919—1920). 1920. gadā bija SZSA 11. strēlnieku divīzijas 2. brigādes štāba kara komisāra sekretārs, 11. Petrogradas divīzijas 96. strēlnieku pulka kara komisāra palīgs. Komunistiskās partijas biedrs kopš 1919. gada.

Pēc tam pārgāja Ārkārtas komisijā (ĀK), tajā un tās pēctecīgajās iestādēs strādāja šādos amatos:

11. Petrogradas divīzijas Īpašās nodaļas (ĪN) informācijas priekšnieks (VI 1920 — I 1921),
Somijas robežas ĪN pilnvarotais informācijas jomā (I—III 1921),
Petrogradas kara apgabala ĪN Informācijas nodaļas pr-ks (III 1921 — 1921),
Petrogradas guberņas ĀK ĪN informācijas pr-ks, militārās informācijas pārzinis (1921),
Kaukāza armijas ĪN Informācijas nodaļas pr-ka palīgs, Atsevišķās Kaukāza armijas ĪN pilnvarotais spiegošanas jomā, Aizkaukāza ĀK pilnvarotais spiegošanas jomā, Aizkaukāza ĀK 1. nodaļas pr-ka palīgs (1921—1923),
Aizkaukāza ĀK Pretizlūkošanas nodaļas (PIN) 1. apakšnodaļas pr-ka pienākumu izpildītājs (IV—X 1923) un pr-ks (X 1923 — II 1924),
Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (AVPP) Aizkaukāza SFPR Pilnvarotās pārstāvniecības (PP) Austrumu nodaļas pr-ks (I — VI 1924),
Aizkaukāza ĀK 3. grupas PIN pilnvarotais (VI — XII 1924),
Aizkaukāza ĀK Austrumu nodaļas 1. apakšnodaļas pr-ks (1924 — XII 1924),
Aizkaukāza ĀK ĪN pr-ka palīgs (XII 1924 — XII 1925),
AVPP Aizkaukāza SFPR PP PIN pr-ks (XII 1925 — X 1928),
AVPP Sibīrijas novada PP PIN pr-ks (XI 1928 — VIII 1930),
AVPP Rietumsibīrijas novada PP PIN pr-ks (VIII—X 1930),
Sibīrijas kara apgabala ĪN pr-ks (X 1930 — I 1931),
AVPP Rietumsibīrijas novada PP ĪN pr-ks (X 1930 — I 1931), pr-ka vietnieks (I 1931 — III 1932),
AVPP Baltkrievijas PSR PP ĪN pr-ks (III 1932 — VII 1934),
AVPP BPSR pilnvarotā pārstāvja 2. vietnieks, BPSR VPP priekšsēdētāja vietnieks (III 1933 — VII 1934),
BPSR iekšlietu Tautas komisāra vietnieks (VII 1934 — I 1935),
Ļeņingradas apgabala Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) pārvaldes Valsts drošības pārvaldes (VDP) Slepeni politiskās nodaļas pr-ks (I— II 1935),
Ļeņingradas apgabala IeTK pārvaldes VDP ĪN pr-ks un Ļeņingradas kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes (VDGP) ĪN pr-ks (II— VIII 1935),
Rietumsibīrijas novada IeTK pārvaldes pr-ka vietnieks (VIII 1935 — IX 1936),
Krasnojarskas novada IeTK pārvaldes pr-ks (IX 1936 — IV 1937),
PSRS IeTK VDGP 2. nodaļas pr-ka vietnieks (IV—VII 1937), pr-ks (VII 1937 — I 1938).

1938. gadā no janvāra līdz martam atradās PSRS IeTK VDGP rezervē, no marta līdz maijam — IeTK Kuibiševas hidromezgla būvēšanas pr-ka vietnieks un IeTK Samarlaga (labošanas darbu nometnes) 3. nodaļas pr-ks.^[2]

1938. gada 22. maijā arestēts, apsūdzēts dalībā kontrrevolucionārā organizācijā un teroristisku aktu sagatavošanā. 1939. gada 4. martā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda A. Zalpēteram nāvessodu, kas izpildīts tajā pašā dienā.^[3] 1940. gada februārī ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu A. Zalpēteram atņemts Sarkanā Karoga ordenis un Ļeņina ordenis. 1958. gadā reabilitēts ar PSRS AT KK lēmumu.^[4]

Atsauces

↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
↑ «Залпетер Анс Карлович». НКВД-РККА.
↑ «Залпетер Анс Карлович». Сахаровский центр.
↑ «Залпетер, Анс Карлович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.

[1] М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.

[2] «Залпетер Анс Карлович». НКВД-РККА.

[3] «Залпетер Анс Карлович». Сахаровский центр.

[4] «Залпетер, Анс Карлович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.

[1]

[2]

[3]

[4]