Alfrēds Žarī
Alfrēds Anrī Žarī (franču: Alfred Henry Jarry; dzimis 1873. gada 8. septembrī Lavālā (Laval), Majennā, miris 1907. gada 1. novembrī Parīzē) bija franču rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs. Viņš nodarbojās arī ar zīmēšanu un gravīru.[1]
| |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Alfrēds Žarī ir viens no sirreālistu iedvesmotājiem un absurda drāmas priekštečiem. Viņš ir termina patafizika (Pataphysique)[2] izgudrotājs, ko viņš pats definē kā "iedomātu risinājumu zinātni, kas simboliski piešķir lietu pastāvēšanas iespējamībai īpašības, ko nosaka lietu šķietamība".[3]
Alfrēds Žarī ir viens no Andrē Žida romāna "Naudas viltotāji" (Les Faux-monnayeurs) tēlu prototipiem.
Biogrāfija labot šo sadaļu
Alfrēds Žarī ir dzimis Lavālā, Imperatores krastmalā (Quai de l'Impératrice), tekstila komersanta Anselma Žarī un viņa sievas Karolīnes Kernē (Caroline Quernest) ģimenē. Viņš apmeklēja Lavālas mazo liceju (Petit lycée de Laval) no 1878. līdz 1879. gadam. Pēc vecāku šķiršanās māte aizveda Alfrēdu un viņa māsu Šarloti uz Senbriē (Saint Brieuc) pilsētu, kur zēns mācījās licejā no 1879. gada oktobra līdz 1888. gada jūlijam. Divpadsmit gadu vecumā Alfrēds sāka sacerēt savas pirmās komēdijas, vēlāk šie darbi tika apkopoti krājumā Ontogénie: Brigands de la Calabre (1885), le Parapluie-Seringue du Docteur Thanaton, le Procès, les Antliaclastes (1886—1888).
1888. gada oktobrī Žarī māte ar bērniem atgriezās savā dzimtajā pilsētā Rennā. Rennas licejā Alfrēda fizikas pasniedzējs Felikss Frederiks Eberts (Félix-Frédéric Hébert) kļuva par Ibī karaļa prototipu. Ideja ievietot šo tēlu satīriskajā eposā piederēja Žarī klasesbiedriem — Šarlam Morēnam (Charles Morin) un viņa brālim Anrī (Henri Morin). Sākumā sacerējums saucās "Poļi" (Les Polonais). Tad Alfrēds pielāgoja tekstu komēdijai, kuras uzvedums no 1889. gada notika Morēnu ģimenes mājas bēniņos, tad 1890. gadā Žarī dzīvoklī.[4]
1891-1892. Žarī bija Anrī Bergsona students Anrī-IV licejā Parīzē. Viņš neizturēja augstskolas iestājeksāmenu (École Normale Supérieure). 1893. gada 10 maijā nomira viņa māte.
Rakstnieks sadarbojās ar žurnāliem Mercure de France (1672. gadā dibinātais Mercure Galant 1724. gadā tika pārdēvēts par Mercure de France, vēlāk tā bija arī izdevniecība, darbojas joprojām) un La Revue blanche (1889—1903). Pirmais "Ibī karaļa" priekšnesums Parīzes teātrī Théâtre de l'Œuvre notika 1896. gada 10. decembrī un izraisīja pretrunīgas recenzijas. Uzvedumi turpinājās, sekojot Ibī personāža ciklam. Tie tika atveidoti arī leļļu teātrī Théâtre des Pantins (1898) un kabarē des Quat'z'Arts.
Aizraujoties ar dobspiedes tehniku 1894. gadā Žarī ar Remī de Gurmonu (Remy de Gourmont) nodibināja estampa mākslas žurnālu Ymagier, kas pastāvēja līdz 1896. gadam. Žarī mēģināja atsākt arī žurnālu Perhinderion, bet arī tas cieta neveiksmi. 1895. gada 18. augustā rakstnieka tēvs mira Lavālā. Oktobrī tika izdota Žarī pirmā grāmata les Minutes de Sable Mémorial. Tajā pašā gadā Žarī iegādājās velosipēdu, ko viņš tā arī nekad neapmaksāja un kas bija vienīgais materiālais labums, kam rakstnieks bija pieķēries līdz mūža beigām. 1897. gada 18. maijā Mercure de France publicēja "Dienas un naktis" (Les jours et les nuits). Gadu vēlāk tapa "Ibī almanahs", ko ilustrēja Pjērs Bonārs (Pierre Bonnard 1867-1947), kurš bija arī leļļu teātra Ibī marionešu autors un vēlāk ilustrēja vēl citus Žarī darbus.
1898. gadā tika uzrakstīta viena no slavenākajām Žarī grāmatām "Patafiziķa daktera Fostrola darbi un atzinumi" (Gestes et opinions du docteur Faustroll, pataphysicien), ko plaša publika atklāja tikai 1911. gadā pēc autora nāves. Tās galvenais varonis, 63 gadus vecais dakteris Fostrols, padzīts no mājām par parādiem, tiesas izpildītāja vajāts, klaiņo pa Parīzes ielām kopā ar savu pērtiķi, piedzīvo visdažādākās neiedomājamas situācijas un beidzot aiziet bojā. Vienlaicīgi tā ir dziļa mākslas un literatūras apcere un ievads jaunajā dzīves filozofijā — patafizikā. Šīs "zinātnes" galvenie principi bija 1948. gadā dibinātās Patafizikas koledžas pamatā. 1902. gadā tapa grotesks romāns "Supertēviņš" (Le Surmâle). Pēdējos gados Žarī publicēja rakstus žurnālos La Plume un Le Canard sauvage. Viņš strādāja pie Rablē "Pantagriēla" adaptācijas operetei, kas palika nepabeigta, un citiem darbiem, ko izdeva pēc viņa nāves. Rakstnieka finansiālā situācija un veselības stāvoklis bija katastrofiski, neskatoties uz māsas Šarlotes un dažu tuvo draugu palīdzību. Žarī pēdējā dzīves vieta bija Kaset ielā-7 (rue Cassette) Parīzē. Viņš mira slimnīcā de la Charité no tuberkulozes meningīta un ir apglabāts Parīzes Banjo kapsētā (cimetière parisien de Bagneux).[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Alfred Jarry». Bibliothèque nationale de France. Skatīts: 2014. gada 1. augustā.
- ↑ «Qu’est ce que la ’Pataphysique». Collège de ’Pataphysique. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. februārī. Skatīts: 2014. gada 1. augustā.
- ↑ "la science des solutions imaginaires, qui accorde symboliquement aux linéaments les propriétés des objets décrits par leur virtualité". (Gestes et opinions du docteur Faustroll, pataphysicien. livre II, chapitre VIII)
- ↑ 4,0 4,1 «Vie et œuvres de Jarry». Les amis d'Alfred Jarry. Skatīts: 2014. gada 5. augustā.