Gangrēna
Gangrēna (latīņu: gangraena, no sengrieķu γάγγραινα) ir audu atmiršanas veids, nekrozes veids, kuru izraisa kritiski nepietiekama asinsapgāde.[1][2]
Stāvoklis var būt dzīvībai bīstams. Gangrēna var rasties pēc traumas vai infekcijas, kā arī cilvēkiem, kam ir hroniskas veselības problēmas, kas ietekmē asinsriti.[2] Galvenais gangrēnas cēlonis ir samazinātā asins piegāde ietekmētajiem audiem, kas izraisa šūnu nāvi.[3] Gangrēnas rašanās iespējamību palielina diabēts un ilgstoša smēķēšana.[2][3]
Gangrēna nevar izplatīties no viena cilvēka uz citu. Izšķir vairāku veidu gangrēnu, katram veidam ir savi simptomi; tiek izšķirta sausā, mitrā, iekšējā, gāzes gangrēna un citas.[1][2] Ārstēšana ir atkarīga no pamatcēloņa, var veikt rezekciju, atmirušo audu atdalīšanu (vai smagākos gadījumos amputāciju) no skartās ķermeņa daļas, antibiotiku lietošanu.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Carol Porth. Essentials of pathophysiology. Lippincott Williams & Wilkins, 2007. 41. lpp. ISBN 978-0-7817-7087-3. Skatīts: 2010-06-15.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Gangrene – Introduction». NHS Health A–Z. NHS. Skatīts: 2010-06-15.
- ↑ 3,0 3,1 «Gangrene – Causes». NHS Health A–Z. National Health Service (England). Skatīts: 2010-06-15.
- ↑ «Gangrene – Treatment». NHS Health A–Z. National Health Service (England). Skatīts: 2010-06-15.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gangrēna.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |