Māris Liepa
Māris Rūdolfs Liepa (dzimis 1936. gada 27. jūlijā Rīgā, miris 1989. gada 26. martā Maskavā) bija latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris.
| Māris Rūdolfs Liepa | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
| Dzimis |
1936. gada 27. jūlijā Rīga, Latvija | |||||
| Miris |
1989. gada 26. martā (52 gadu vecumā) Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) | |||||
| Nodarbošanās |
baletdejotājs baletmeistars baleta pedagogs kinoaktieris | |||||
| Darbības gadi | 1955—1989 | |||||
| Dzīvesbiedre |
Maija Pļisecka (1956, 3 mēneši) Margarita Žigunova Ņina Semizorova (1980—1985) Jevgenija Šulca Gaļina Brežņeva | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1936. gadā Rīgā Nacionālās operas skatuves strādnieka Eduarda Liepas ģimenē. Dzīvoja Rīgā, Skolas ielā, 18.[1] Baleta mākslas pamatus apguva Rīgas Horeogrāfijas skolā. No 1953. līdz 1955. gadam viņš studēja Maskavas Valsts horeogrāfijas akadēmijā.
Baletdejotāja karjeru Māris Liepa sāka 1955. gadā Operas un baleta teātrī Rīgā. Pēc tam strādāja Staņislavska un Nemiroviča-Dančenko vārdā nosauktajā Maskavas Muzikālajā teātrī (1956—1960).[2] 1960. gadā kļuva par Maskavas Lielā teātra solistu. Kad 1964. gadā par Lielā teātra galveno baletmeistaru kļuva Jurijs Grigorovičs, viņiem izveidojas laba sadarbība. 1966. gadā Liepa atjaunoja Mihaila Fokina baletu "Rozes gars" (Видение Розы), kas tika uzvests gan uz Lielā teātra skatuves, gan viesizrādēs daudzās pasaules valstīs. 1971. gadā par lomu baletā "Žizele" Liepa saņēma Vaclava Ņižinska prēmiju.
Laika gaitā saasinājās Liepas attiecības ar Grigoroviču, īpaši pēc 1979. gada intervijas laikrakstā "Pravda" ("Правда"), kurā Liepa izteicās kritiski par Grigoroviča baleta vadības metodēm. Divus gadus Liepa vairs nesaņēma lomas uz Lielā teātra skatuves. Šajā periodā Liepa sadarbojas ar Borisu Eifmanu, dejoja Rogožina lomu Eifmana iestudētajā baletā "Idiots", kā arī iesaistījās citos projektos. 1982. gada martā toreizējais kultūras ministrs Demičevs pavēlēja atjaunot Liepas uzstāšanos Lielajā teātrī. Ar lieliem panākumiem Liepa nodejo Krasa lomu "Spartakā". Tomēr tā bija viņa pēdējā uzstāšanās uz Lielā teātra skatuves. Teātra mākslinieciskā padome Grigoroviča ietekmē pieņēma lēmumu par "profesionālo neatbilstību" un Liepa bija spiests aiziet pensijā 45 gadu vecumā.[3]
Pēc tam Liepa turpināja darbu kā baleta pedagogs Maskavas Valsts horeogrāfijas akadēmijā. No 1983. līdz 1985. gadam viņš bija Sofijas Tautas operas galvenais baletmeistars.[3]
Pēc Rīgas operas galvenā baletmeistara Aleksandra Lemberga nāves 1985. gada beigās baleta mākslinieku aprindās klīda runas, ka amatu ieņems Liepa, tomēr LPSR kultūras ministram Vladimiram Kaupužam piezvanīts "no Maskavas" un dots norādījums, ka tas nedrīkst notikt.[4] Netika arī atbalstīta jauna Liepas baleta teātra veidošana Rīgā.[3] Tomēr 1989. gadā Maskavas Padome pieņēma lēmumu veidot jaunu teātri "Māra Liepas balets" Maskavā, bet Liepa pēkšņi nomira 1989. gada 26. martā no sirdstriekas.[2] Viņš apglabāts Vagaņkovas kapsētā.
Nozīmīgākās lomas
labot šo sadaļu
Liepa dejojis nozīmīgas lomas baletos "Gulbju ezers", "Apburtā princese", "Ŗaimonda", "Dons Kihots", "Romeo un Džuljeta", "Anna Kareņina". Māris Liepa visvairāk pazīstams ar spožo dejojumu Krasa lomā A.Hačaturjana baletā "Spartaks", par ko 1970. gadā saņēma Ļeņina prēmiju. 1968. gadā Liepam piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu, 1969. gadā — Krievijas PFSR Tautas mākslinieka nosaukums, bet 1976. gadā — PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu.[5]
Liepa filmējies vairākās padomju kinofilmās. Pirmā bija neliela loma Rolanda Kalniņa filmā "Ilze" (1960). Krasa lomu atveidojis baleta filmā Spartakus (1977).
Personīgā dzīve
labot šo sadaļuMāsa — Edīte Roziņa (1930—2012). Māsas dēls un M. Liepas krustdēls — LNOB baleta mākslinieks Ints Roziņš.
1956. gadā Liepa apprecējās ar baletdejotāju Maiju Pļisecku, ko satika Latvijas mākslas dekādes laikā Maskavas Lielajā teātrī. Laulība ilga tikai trīs mēnešus.[6]
Vēlāk Liepa apprecējās ar aktrisi Margaritu Žigunovu. Laulībā piedzima dēls Andris Liepa (1962) un meita Ilze Liepa (1963), kuri arī kļuva par baletdejotājiem.
Pēc laulības šķiršanas 1980. gadā Liepa apprecējās ar Maskavas Lielā teātra baletdejotāju Ņinu Semizorovu. 1985. gadā viņi izšķīrās.
Civillaulībā ar kostīmu mākslinieci Jevgeņiju Šulcu piedzima meita Marija (1979). Liepam bija arī piecus gadus ilgas partnerattiecības ar PSKP CK ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva meitu Gaļinu Brežņevu.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Андрис Лиепа: «Мечта открыть в Риге музей Мариса Лиепы еще не угасла…» :: Freecity.lv». www.freecity.lv. Skatīts: 2019-03-11.
- ↑ 2,0 2,1 «Maris Liepa, 52, Dies in Moscow; Bolshoi Star Was Popular in West». The New York Times.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Лиепа Марис Рудольф Эдуардович». на Библиографическом ресурсе «Чтобы помнили». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 4. maijā.
- ↑ Šenberga, Gunta (2023. gada 1. decembris). "Kaisle. Slāpētā un neslāpētā". Ievas stāsti: 14. lpp..
- ↑ «Maris Liepa, Awards». imdb.com.
- ↑ «Танец маленьких лебедей». «Карьера», № 4, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 4. maijā.
- ↑ «С. Орлова: Марис Лиепа пользовал мою мать». Экспресс-газета. — 2005. — № 16 (533).
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Māris Liepa.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Биография Мариса Лиепы Arhivēts 2011. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē. ballet.classical.ru (krieviski)
- Марис Лиепа на сайте «Бельканто.ру» (krieviski)
- Māra Liepas labdarības fonda mājaslapa Arhivēts 2015. gada 2. augustā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- IMDb profils (angliski)