Anna Hāva

Anna Hāva (igauņu: Anna Haava, dzimusi 1864. gada 15. oktobrī, mirusi 1957. gada 13. martā) bija igauņu dzejniece un tulkotāja.

Anna Hāva Anna Haava Personīgā informācija Dzimusi 1864. gada 15. oktobrī Tartu apriņķis, Krievijas Impērija (tagad Igaunija) Mirusi 1957. gada 13. martā (92 gadi) Tartu, Igaunijas PSR, PSRS (tagad Igaunija) Tautība igauniete

Literārā darbība Nodarbošanās dzejniece, tulkotāja Valoda igauņu

Dzīvesgājums

Anna Rozālija Hāvakivi piedzima 1864. gada 15. oktobrī Kodaveres pagastā, tagadējā Peipsisēres pagasta teritorijā, kas atrodas Igaunijas rietumos. Zemnieku ģimenē Anna auga kopā ar savu vecāko māsu Elizabeti (1860–1893) un jaunāko brāli Rūdolfu (1870–1950). Tiek pieļauts, ka laikā, kad tēvs spēlēja vijoli, Anna dziedāja līdzi, pateicoties kam viņas dzeja ieguva muzikalitāti.

1873. gadā Anna Hāvakivi uzsāka savu formālo izglītību, apmeklējot skolas Patastē un Sāre-Vanameisā un no 1880. līdz 1884. gadam studēja Hofmaņa vācu valodīgajā privātskolā Tartu pilsētā. Studējot vācu valodā Tartu Meiteņu Augstskolā, viņa ieguva mājas skolotāja diplomu, kas tajā laikā bija vienīg Igaunijas sievietēm pieejamā augstākā izglītība un sāka strādāt Tartu bērnudārzā par skolotāju.

Hāvas valodu prasmes palīdzēja viņai visas dzīves garumā, jo Igaunijas vēsture ietvēra Cariskās Krievijas ietekmes periodu, neatkarīgo Igaunijas Republiku, Padomju un vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā un Igaunijas PSR izveidošanu Igaunijas teritorijā.

Kamēr viņa apmeklēja vācu valodas skolu, viņai tika piešķirts "vāciski skanīgāks vārds" – Anna Rozālija Espenštaina (Anna Rosalie Espenstein) un viņai mācīja kā kļūt par labu vācieti. Pēc absolvēšanas Anna uzstāja, lai tiktu atjaunots viņas dzimšanas vārds Hāvakivi un atsāka patriotiskās igaunietes dzīvi. Lai arī mūsdienās Annu labāk pazīst ar uzvārdu Hāva, tas nebija viņas oficiālais uzvārds līdz 1939. gadam.

Darbi

Visas savas dzīves garumā, sākot no 22 gadu vecuma un beidzot ar vecumdienām Anna Hāva bija aktīvā dzejniece. Savu pirmo dzejoli publicēja laikrakstā Postimees pēc pazīstamās igauņu dzejnieces Lidijas Koidulas nāves 1886. gada vasarā. Viņas piemiņas darba nosaukums bija "Koidulai" un tas tika parakstīts ar segvārdu "Igaunijas Meitene". Šis kļuva par vienu no pirmajiem Hāvas izdotajiem darbiem.

Pirmie 3 Hāvas krājumi – Luuletused I ("Dzejoļi I", 1888), Luuletused II (1890) un Luuletused III (1897) sastāv no romantiskajiem un sentimentālajiem dzejoļiem, kuru galvenais temats ir mīlestība. Pēc publicēšanas Hāvas dzejoļi guva siltas lasītāju atsauksmes.

Publicēja savus darbus žurnālos, izveidoja aforismu kolekciju Peotäis tõtt ("Patiesības sauja", 1900). Viņa arī rakstīja prozu, aprakstot savas bērnības māju grāmatā Väikesed pildid Eestist ("Mazi Igaunijas attēli", 1911).

Sākot ar 1906. gadu, kad izdeva dzejoļu krājumu Lained ("Viļņi") viņa sāk veidot darbus ar mazāk priecīgu toni. Sākot ar dzejoļu krājumu Lained, Hāva rakstīja, lai nosodītu netaisnību, vardarbību un etnisko diskrimināciju, kas pieauga dzejoļu krājumos Ristlained ("Šķērsviļņi", 1910) un Meie päevist (No mūsdienām, 1920). Krājumos Põhjamaa lapsed (Ziemeļvalstu bērni, 1913), Siiski on elu ilus (Klusā daba ir skaista) un Laulan oma eesti laulu (Es dziedu savu igauņu dziesmu, 1935) viņas dzeja kļuva vēl personiskākā. Viņas pēdējais dzejoļu krājums tika izdots 1954. gadā.

1922. gadā viņa kļuva par vienu no Igaunijas Rakstnieku savienības dibinātajiem.

2006. gadā tika izdots ilgu laiku nepublicētais manuskripts Mälestusi Laanekivi Manni lapsepõlvest ("Atmiņas par Lānekivi Mana bērnību") un 2008. gadā iznāk grāmata Luule ("Dzeja"), kas satur 700 Hāvas dzejoļu.

Hāva 1885. gadā

Muzikalitāte

Hāvas dzejoļu teksti bija muzikāli, viņas dzeju komponēja daudzi tā laika mūziķi 1867. gadā komponiste Mīna Herma, studējot Sanktpēterburgas konservatorijā sakomponēja savus pirmos darbus tieši ar Hāvas dzeju. Kopš tā laika mūziku ar vairāk nekā 200 Hāvas dzejoļu komponēja daudzi citi muzikanti.

1908. gadā viņa sarakstīja libretu Artūra Lembas operai Lembitu tütar ("Lembitu meita").

Viņas darbi joprojām tiek drukāti. 2006. gadā vācu mūzikas partitūra publicēja dokumentu Kolm eesti laulu Anna Haava sõndele (1937-1940) = Drei Lieder für eine Singstimme mit Klavierbegleitung nach Gedichten von Anna Haava ("Uz Annas Hāvas dzejoļiem balstītās trīs dziesmas vienai balsij ar klavieru pavadījumu"), par tas autoriem tika norādīti Gregors Heuers un Anna Hāva.

Tulkojumi

Tulkojusi igauņu valodā Johana Volfganga fon Gētes lugu Egmont, Frīdriha Šillera lugu "Vilhelms Tells", Hugo fon Hofmanštāla King Oedipus, Viljama Šekspīra "Sapni vasaras naktī" un Hansa Kristiana Andersena pasakas.

Viņas pašas darbi ir tulkoti krievu, somu, zviedru, ungāru, vācu, esperanto, angļu un daudzās citās valodās.

Pēdējie dzīves gadi

Annas Hāvas kaps

1954. gadā Tartu Universitātes svinību zālē notika pasākums par godu dzejnieces 90. dzimšanas dienai. Sakarā ar šo notikumu viņas vārdā tika nosaukta viena no pilsētās ielām.

Anna Hāva mirusi 1957. gada 13. martā 92 gadu vecumā. Viņu apbedīja Rādi kapsētā. Uz kapakmens tika izkaltas rindas no viņas dzejoļiem.

2006. gadā Peipsisēres pagastā tika atvērta Annas Hāvas piemiņas istaba.

Apbalvojumi

• Trešās šķiras Ērgļa krusta ordenis (1930)
• Otrās šķiras Igaunijas Sarkanā krusta ordenis (1930)
• Igaunijas PSR Tautas rakstniece (1954)
• Goda Zīmes Ordenis

Atlasītie darbi

• Dzejoļi I (Luuletused I) 1888
• Dzejoļi II (Luuletused II) 1890
• Dzejoļi III (Luuletused III) 1897
• Viļņi (Lained) 1906
• Šķērsviļņi (Ristlained) 1910
• Ziemeļvalstu bērni (Põhjamaa lapsed) 1913
• No mūsdienām (Meie päevist) 1920
• Dzīve tomēr ir skaista (Siiski on elu ilus) 1930
• Es dziedu savu igauņu dziesmu (Laulan oma eestilaulu) 1935

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anna Hāva.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)