Anna Dauge-Šķēris
Anna Dauge-Šķēris (dzimusi 1906. gada 19. aprīlī Skaistkalnē, mirusi 1986. gada 30. jūnijā) bija latviešu rakstniece un advokāte.[1]
| |||||||||||||||
| |||||||||||||||
Dzimusi Skaistkalnē, Šķēru mājās, tēvs Miķelis, māte Marija (dz. Krastiņa).
Biogrāfija
labot šo sadaļu1916. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, frontei tuvojoties, viņas vecāki bēga uz Krieviju un nokļuva Solņečnogorskā, Maskavas rajonā. No 1917. līdz 1918. gadam viņa mācījās Solņečnogorskas augstākajā tautskolā. 1918. gada rudenī atgriezās Latvijā.
No 1922. līdz 1927. gadam mācījās jaundibinātajā Rīgas Skolotāju institūtā. 1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1933. gadā absolvēja universitāti, iegūstot tiesību zinātņu maģistres grādu.
1932. gadā saslima ar tuberkulozi un pusotru gadu pavadīja Biķernieku slimnīcā.
Pēc studijām strādāja zvērinātu advokātu birojos. No 1940. gada - zvērināta advokāte.
1937. gadā apprecējās ar Latvijas armijas pulkvedi-leitnantu Kārli Daugi (1896–1976).
No 1935. gada līdz 1940. gadam bija Latvijas Kredītbankas tieslietu daļas vadītāja.
1944. gadā, pēc Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā, devās ar ģimeni bēgļu gaitās, kuras beidzās Polijā. Neskatoties uz jaunās varas nelabvēlīgo nostāju, turpināja literāro darbību.
Tulkoja no vācu valodas (Kolbenheyer, E.G. 1934. Die Begegnung auf dem Riesengebirge), un no poļu valodas (Kornel Makuszyński. 1937. Szatan z siódmej klasy. Zēns ko vērts).
Strādāja par krievu valodas skolotāju, gūstot atzinību par pedagoģiskiem rakstiem un jaunu mācību metožu ieviešanu.
Palīdzēja savai vīramāsai Lūcijai Šķēris, LU lauksaimniecības fakultātes absolventei, iedarbināt atstāto vācu vīna darītavu (Schliemann Weinerei) studējot vācu grāmatas par vīna ražošanu. Lipkas vīna darītavā (Lipka Krajeńska), kuru L. Šķēris vadīja līdz aiziešanai pensijā 1975. gadā, darbu atrada ap 30 vietējo iedzīvotāju.
Nozīmīgākie darbi
labot šo sadaļuAtmiņu krājums "Mūsu Dzīve" ir dokuments par Latvijas sarežģīto vēsturi pēdējā gadu simtā.[2] Tur atrodamas atmiņas par Pirmā pasaules kara bēgļu laikiem Krievijā (ieskaitot revolūcijas bada gadus), neatkarīgās Latvijas valsts attīstību līdz Otrajam pasaules karam un latviešu bēgļu gaitām Polijā, par ko saglabājies maz liecību. Tur arī atrodams Pulkveža ceļš uz Sibīriju, kur Kārlis Dauge, viens no retajiem latviešu virsniekiem, kas izdzīvoja Noriļskas Gulagā, liecina par turienes apstākļiem. Pulkvedis-leitnants Kauke-Dauge (1896-1976) bija Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks.[3] Anna Dauge bija aculieciniece latviešu virsnieku deportācijai 1941. gada 14. jūnijā.[4]
Zinātniski literārais pētījums "Kristus māte" (1991) atspoguļo Annas Dauges daudzpusīgās intereses teoloģijā (ieskaitot Talmūda un Korāna rakstus), seno romiešu vēsturē un arheoloģijā. Tur arī viņa izceļ sieviešu lomu pirmkristiešu dzīvē.
Annas Dauges darbi tika publicēti Latvijā (līdz 1940. gadam, tad pēc 1990. gada), Austrālijā un Beļģijā (Kristus Māte). Tie ir pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Bērziņa, Māre. 1938. Ģirts Tekumeklētājs: stāsts.
- Šķēris, Anna. 1933. Divpalātu sistēma unitārā valstī: diplomdarbs, stud. iur. disertācijas autors.
- Dauge, Anna. 1939. Nepilngadīgo tiesāšanas problēmas. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis : Tieslietu ministrijas izdevums Nr.2 (1939), 481-510. lpp.
- Dauge, Anna. 1940. Vai Latvijā ievedamas atsevišķas jaunatnes tiesas. Otrais Latvijas kriminaltiesību kongress, Rīgā, 1940. g. 28.IV-30.IV. Latvijas krimināltiesību biedrība. [Rīga : b.i.], 123.-132. lpp.
- Bērziņa, Māre. 1940. Ar buŗām uz ziemeļiem: ceļotāja piezīmes; ar S.R. Milta ilustrācijām; vāku zīmējis K. Krauze.
- Bērziņa, Marija. [ap 1948]. Auseklīša ābecīte: [rokraksta grāmata] / [teksta, vāka un ilustrāciju autore].
- Kolbenheijers, E. G. 1954. Sastapšanās Milzkalnē. No vācu valodas tulkojusi M. Bērziņa.
- Bērziņa, Marija. [1974]. Pulkveža ceļš uz Sibīriju: [par pulkvežleitnanta Kārļa Dauges biogrāfiju, deportāciju un dzīvi izsūtījumā].
- Bērziņa, Marija. 1985. Mazā dzīvība: pastāstiņi.
- Bērziņa, Marija. 1986. Mūsu dzīve: vienas dzimtas kronika. Otrs, paplašināts izdevums: 2024. gada 4. oktobris. buki.lv.
- Bērziņa, Marija. 1987. Zelta caune: romāns. Park Orchards, Australia: J.A. Janson’s Memorial Fund.
- Plaudis, Arturs. 1987. Marija Bērziņa. Pēc vēstulēm portretu skicējis Arturs Plaudis. Park Orchards, Australia: J.A. Janson’s Memorial Fund.
- Bērziņa, Marija. 1988. Baltās mājas noveles. Park Orchards, Australia: J. A. J. Memorial Fund in Australia.
- Plaudis, Arturs. 1988. Melns uz balta. Juristu ieskati. Vēstuļu izlasi rediģējis un komentējis Arturs Plaudis. Park Orchards, Australia: J. A. J. Memorial Fund in Australia. Anna Dauge 190 – 240 lpp. Digitālā versija.[5]
- Bērziņa, Marija. 1989. Mūslaiku leģendas / Marija Bērziņa ; vākam izmantots M.K. Čurlioņa zīmējums. Park Orchards, Australia : J.A. Janson’s Memorial Fund.
- Bērziņa, Marija. 1991. Kristus māte. Gaisma. Luvenā.
- Makušinskis, Kornelijs. 1998. Zēns ko vērts! No poļu val. tulk. Anna Dauge. Ievanda. Rīgā. Atkārtots izdevums.
- Rokrakstu personālfonds. Marija Bērziņa 1906-1986, autors, mākslinieks, atbildīgais par izdevumu, tulkotājs, ilustrators. [1948]-[2022].
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Marija Bērziņa». Literatūra.
- ↑ «Marijas Bērziņas atmiņas». garamantas.lv.
- ↑ «Kārlis Kauke-Dauge | Futbols Latvijā 1907-1940». kazhe.lv.
- ↑ «Home». Latvianmemoirs.
- ↑ https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273