Anna Brodele
Anna Brodele (dzimusi 1910. gada 16. septembrī Tauraģē, Raseiņu apriņķī, Kauņas guberņā, Krievijas Impērijā, mirusi 1981. gada 29. septembrī) bija latviešu rakstniece, dzejniece un dramaturģe.
| |||||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1910. gadā Lietuvā mežsarga Jūlija Kalvišķa ģimenē. Mācījās Viesītes pamatskolā, vēlāk Jēkabpils vidusskolā (1924–1927). 1927. gadā žurnāls "Domas" publicēja viņas dzejoļu kopu.
No 1927. gada dzīvoja Rīgā un kopš 1930. gada strādāja PSRS tirdzniecības flotes ēdnīcā Rīgas ostā. 1932. gadā viņu arestēja un notiesāja uz 3 gadiem 6 mēnešiem par nelegālās literatūras izplatīšanu, sodu izcieta Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā. 1937. gadā apprecējās ar Jāni Kupši. Pēc Latvijas okupācijas viņa 1940. gadā strādāja VAPP tehnisko rakstu apgādā, bija laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādniece un žurnāla "Sarkanā Palīdzība" tehniskā redaktore. Pēc Vērmahta iebrukuma 1941. gadā viņa evakuējās uz Jaroslavļas apgabalu, kur strādāja kolhozā. 1942. gadā pārcēlās uz dzīvi Ivanovā, kur rakstīja dzejoļus un viencēlienus Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblim, tad viņu nosūtīja studēt M. Gorkija Literatūras institūtā (1942–1944), 1943. gadā apprecējās ar Jāni Brodeli.[1]
Pēc atgriešanās Latvijā 1944. gada rudenī sāka strādāt Jaunatnes teātrī par literārās daļas vadītāju, arī par redaktori Kinematogrāfijas ministrijā. Kopš 1948. gada nodarbojās vienīgi ar rakstniecību. Pēc viņas 1956. gadā rakstītā romāna "Ar sirdi un asinīm" 1959. gadā Rīgas Kinostudijā režisors Rolands Kalniņš uzņēma filmu "Ilze".[2] Mirusi 1981. gadā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos.
Daiļrade
labot šo sadaļuAnnas Brodeles lugas iestudētas Dailes teātrī un citos teātros. Brodeles lugas galvenokārt veltītas kolhozu dzīves tēmām, darbu galvenie varoņi parasti ir jaunas sievietes. Annas Brodeles proza tulkota daudzās PSRS tautu valodās.
Dzeja
labot šo sadaļu- "Brīvā dzimtene" (1946)
Lugas
labot šo sadaļu- "Trīs viencēlieni" (1945)
- "Upesciema pavasaris" (grāmatā un teātrī 1948)
- "Skolotājs Straume" (teātrī 1948, grāmatā 1949)
- "Zelta druva" (grāmatā un teātrī 1949)
- "Dedzīgās sirdis" (grāmatā un teātrī 1951)
- "Avārija" (grāmatā un teātrī 1954)
- "Dace meklē laimi" (teātrī 1955, grāmatā 1956) (dziesmuspēle)
- "Nemirstīgā jaunība" (1958)
- "Mana trauslā meitene" (1964)[1]
Proza
labot šo sadaļu- "Stiprie cilvēki" (1946) (stāstu krājums)
- "Marta" (garstāsts) (grāmatā un teātrī 1950, pirmpublicējums periodikā ar nosaukumu "Martas dienasgrāmata" 1949, luga ar nosaukumu "Stundu pirms ausmas" periodikā 1950)
- "Ar sirdi un asinīm" (romāns) (1956, ekranizēts ar nosaukumu "Ilze")
- "Uzticība" (romāns) (1962)
- "Klusā pilsētiņa" (romāns) (1967)
- "Zilais zvirbulis" (garstāsts) (1965, čehu TV filma 1972)
- "Tas ir mans laiks" (1969) (garstāsta "Zilais zvirbulis" turpinājums)[1]
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Apbalvota ar diviem Darba Sarkanā karoga ordeņiem (1956, 1970), ordeni "Goda zīme" un vairākām medaļām.
- Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece
Piemiņa
labot šo sadaļuViesītes muzeja "Sēlija" nodaļā "Paula Stradiņa skola" iekārtots rakstnieces piemiņas kabinets. Bijusī Dzirnavu iela Viesītē nosaukta par godu rakstniecei Annas Brodeles iela.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. decembrī. Skatīts: 2021. gada 19. decembrī.
- ↑ «Anna Brodele: biogrāfija un literārā daiļrade». Atlants.lv (angļu). Skatīts: 2018-11-01.
- ↑ «Desmitiem ielu Latvijā joprojām slavina tautas nodevējus, okupantus un boļševiku revolūciju». Jauns.lv (latviešu). 2022-07-14. Skatīts: 2022-07-22.