Atvērt galveno izvēlni

Anna Alīde Ābele (dzimusi 1881. gada 1. maijā, mirusi 1975. gada 9. septembrī) bija latviešu valodniece. Latviešu eksperimentālās fonētikas pamatlicēja.[1]

Anna Ābele
Personīgā informācija
Dzimusi 1881. gada 1. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valmieras pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1975. gada 9. septembrī (94 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pokipsija, Ņujorka, ASV
Tautība Latviete
Brāļi Pēteris Ābele
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Darba vietas
Pasniedzēji Jānis Endzelīns

BiogrāfijaLabot

Anna Alīde Ābele dzimusi 1881. gada 1. maijā (19. aprīlī pēc vecā stila) Valmiermuižas "Mazķēdiņos" (tagad Burtnieku pagastā) saimnieku Pētera Ābeles un Annas ģimenē.[2] 1915. gadā beigusi Petrogradas Augstāko sieviešu kursu Slāvistikas nodaļu. Pie Jāņa Endzelīna studējusi baltu valodas Latvijas augstskolā.[3]

No 1917. līdz 1918. gadam strādājusi Petrogradas Universitātes Salīdzināmās valodniecības katedrā par asistenti. Pasniegusi baltu valodas Prāgas Universitātē no 1922. līdz 1924. gadam. Pēc tam sākusi pasniegt Latvijas Universitātē (līdz 1944. gadam), no 1939. gada — profesore. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlusies uz dzīvi ASV.[3]

Nodarbojusies ar latviešu valodas zilbju un intonācijas pētīšanu.[3] Ābele izveidoja Latvijā pirmo eksperimentālās fonētikas kabinetu.[1]

1979. gadā ASV tika nodibināts Ābeles piemiņas fonds, kas piešķir balvas par zinātniskajiem pētījumiem valodniecībā.[3]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Anna Ābele». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. maijā. Skatīts: 2016. gada 7. janvārī.
  2. Valmieras Austrumu ev. lut. draudzes 1881.g. dzimušo reģistrs. - Nr.119.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 17. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.