Anna Ābele
Anna Alīde Ābele (dzimusi 1881. gada 1. maijā, mirusi 1975. gada 9. septembrī) bija latviešu valodniece. Latviešu eksperimentālās fonētikas pamatlicēja.[1]
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Anna Alīde Ābele dzimusi 1881. gada 1. maijā (19. aprīlī pēc vecā stila) Valmiermuižas "Mazķēdiņos" (tagad Burtnieku pagastā) saimnieku Pētera Ābeles un Annas ģimenē.[2] 1915. gadā beigusi Petrogradas Augstāko sieviešu kursu Slāvistikas nodaļu. Pie Jāņa Endzelīna studējusi baltu valodas Latvijas augstskolā.[3]
No 1917. līdz 1918. gadam strādājusi Petrogradas Universitātes Salīdzināmās valodniecības katedrā par asistenti. Pasniegusi baltu valodas Prāgas Universitātē no 1922. līdz 1924. gadam. Pēc tam sākusi pasniegt Latvijas Universitātē (līdz 1944. gadam), no 1939. gada — profesore. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlusies uz dzīvi ASV.[3]
Nodarbojusies ar latviešu valodas zilbju un intonācijas pētīšanu.[3] Ābele izveidoja Latvijā pirmo eksperimentālās fonētikas kabinetu.[1]
1979. gadā ASV tika nodibināts Ābeles piemiņas fonds, kas piešķir balvas par zinātniskajiem pētījumiem valodniecībā.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Anna Ābele». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. maijā. Skatīts: 2016. gada 7. janvārī.
- ↑ Valmieras Austrumu ev. lut. draudzes 1881.g. dzimušo reģistrs. - Nr.119.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 17. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |