Anitra Tumševica

Anitra Tumševica (dzimusi Rozentāle, 1971. gada 4. februārī Rīgā) ir latviešu komponiste, vijolniece un pedagoģe.

Anitra Tumševica
Personīgā informācija
Dzimusi 1971. gada 4. februārī (51 gads)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Profesionālā informācija
Žanrs kamermūzika
simfoniskā mūzika
Mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

BiogrāfijaLabot

Dzimusi 1971. gadā Rīgā. Mācījusies vijoļspēli vispirms Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie Romāna Šnē, bet vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Ulda Sprūdža. 2000. gadā Mūzikas akadēmijā uzsākusi studēt kompozīciju pie Selgas Mences. 2007. gadā ieguvusi bakalaura, bet 2009. gadā — maģistra grādu. Papildinājusi izglītību Anto Peta improvizācijas meistarklasēs Rīgā (2005), kā arī no 2003. līdz 2010. gadam piedalījusies dažādās kompozīcijas meistarklasēs.[1]

Paralēli mācībām kompozīcijas fakultātē tika bagātināta arī orķestra mūziķes pieredze. Muzicējusi orķestrī "Rīgas kamermūziķi" un Rīgas Festivāla orķestrī (2001–2003), kā arī Jaunajā Rīgas kamerorķestrī (2001–2010). Kopš 2010. gada pasniedz vijoles spēli Ādažu Mākslas un mūzikas skolā.[1]

Kopš 2007. gada komponiste ir Latvijas Komponistu savienības biedre. No 2017. gada 31. janvāra līdz 2019. gada 12. februārim bijusi tās valdes priekšsēdētāja. Laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam komponiste darbojās Valsts Kultūrkapitāla fondā mūzikas un dejas mākslas ekspertu nozares komisijas sastāvā, un no 2016. gada līdz 2017. gada aprīlim — Valsts Kultūrkapitāla fonda ekspertu padomē.

ApbalvojumiLabot

Komponiste ir Starptautiskā operu un skatuves darbu konkursa uzvarētāja Norvēģijas pilsētā Būdē (2008) ar kameroperu "Sarkans",[2] kā arī komponista Tālivalža Ķeniņa balvas (2008) un Jāzepa Vītola stipendijas ieguvēja (2008/2009). Bijusi starp finālistiem Latvijas Radio kora rīkotajā Jauno komponistu konkursā (2007).

Anitra Tumševica 2014. gada pavasarī saņēma laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā 2013 par pirmo kamersimfoniju "Balss" (Die Stimme), kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē vadībā.[3]

Lielajai Mūzikas balvai 2018 nominēta Anitras Tumševicas otrā kamersimfonija Signs.[4]

Pazīstamākie darbiLabot

  • Kameropera pusaudžiem "Sarkans", pirmizrāde latviešu valodā kā koncertuzvedums izskanēja 2009. gada 3 decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Teksta autore rediģētajai latviešu versijai ir pati komponiste Anitra Tumševica. Lomās: Diāna — Laura Grecka, Antuā — Jānis Kurševs, Žerārs — Ingus Vanags, Marko — Agris Hartmanis, Ozzy — Rūdolfs Bērtiņš, tēvs — Ints Teterovskis.[5]
  • Kamersimfonija "Balss" (Die Stimme) diriģenta Normunda Šnē vadībā, Sinfonietta Rīga. Pirmatskaņojums Lielajā ģildē 2013. gada 19. aprīlī.[6]
  • Koncerts čellam un pūtēju orķestrim “Saules mūzika”, sacerēts 2010. gadā un pirmatskaņots pūtēju orķestra “Rīga” sezonas noslēguma koncertā 2012. gada 24. maijā Lielajā ģildē, solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Mārtiņš Ozoliņš.[7]
  • Koncerta "Saules mūzika" pārlikums čellam un kamerorķestrim, izskanēja 2017. gada 16. septembrī trešajā starptautiskajā festivālā, solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Artūrs Gailis, kamerorķestris Sinfonietta Rīga.[8]
  • Skaņdarbs "Gaiss un gaisma", sākotnēji rakstīts akordeonam un klavierēm (2010),[9] piedzīvojis daudzkārtējus pārlikumus. Pārlikumu alta flautai un klavierēm varēja dzirdēt Parīzē, flautai un klavierēm — Leipcigā.[10] Vairākkārtīgi atskaņots ir pārlikums klarnetei un klavierēm, kā arī ir pārlikumi citiem instrumentiem.
  • Skaņdarbs "Klusuma mirdzums pūtēju orķestrim", pirmatskaņots 2006. gada novembrī, Somijā, diriģents Guntis Kumačevs.
  • Sakrāla mūzika "Missa Brevis" jauktajam korim un pūtēju orķestrim (2010), LU pūtēju orķestris, jauktie kori un koris “Austrums”, diriģents Jānis Puriņš.
  • Sonāte vijolei un klavierēm "Opera diviem", 2011.[11] Pirmatskaņots 2013. gadā Selgas Mences un viņas kompozīcijas klases studentu un absolventu kompozīciju koncertā, Madara Liepiņa (vijole) un Maira Leikarte (klavieres).
  • Pārlikums Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātei "Dievs, Tava zeme deg!" tenoram, baritonam, jauktajam korim un pūtēju orķestrim; Nacionālā Opera, 2012. gada 25. marts. Solisti: Rihards Mačanovskis, Viesturs Jansons, piedalās LNO koris un orķestris, pūtēju orķestris "Rīga", diriģents Aigars Meri, režisore Elita Bukovska, scenogrāfs Juris Salmanis, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu māksliniece Sandra Bermaka.
  • Dziesma "Debess" jauktajam korim, pirmatskaņojums koncertā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.[12]
  • Divcēlienu baletopera "Valters", 2016. Baleta ainas tapušas agrāk: kā pirmais un pēdējais numurs baletoperā tika iekļauts 2014. gadā rakstītais instrumentālais darbs Starptautiskajam komponistu konkursam "Windstream 2014", kas norisinajās J. S. Baha zīmē un bija viens no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem 2014. gadā, pārinstrumentājot to operas orķestra sastāvam. Tika iekļautas arī divas daļas no sonātes vijolei un klavierēm "Opera diviem". kas tapa 2010. gadā. Otrā redakcija ietver teksta izmaiņas vokālajās partijās un jaunu instrumentāciju — kamerorķestrim.
  • Kamersimfonija SIGNS kamerorķestrim, 2018. Sinfonia Concertante un diriģents Jānis Stafeckis, nominēts "Lielā Mūzikas balva 2018" nominācijā Gada jaundarbs.
  • Orģinālskaņdarbs pūtēju orķestrim "Svētki", pirmatskaņots 2019. gada 2. decembrī XI Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumā latviešu mūzikas koncertā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, diriģents Jānis Puriņš, LU pūtēju orķestris.

AtsaucesLabot