Vikipēdija

Andromedas galaktika

Spirālveida galaktika Andromedas zvaigznājā
(Pāradresēts no Andromēdas galaktika)

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā. Senākos tekstos tā zināma kā Andromedas miglājs. Andromeda ir Piena Ceļam tuvākā spirālveida galaktika, bet ne tuvākā galaktika vispār. M31 ir lielākā galaktika no Vietējās galaktiku grupas, bet Piena Ceļš varētu būt masīvāks par Andromedu.[3] 2006. gada novērojumi ar Spicera kosmisko teleskopu rāda, ka Andromeda satur vienu triljonu (1012) zvaigžņu,[2] tas ir vairāk nekā mūsu galaktikā, kurā tiek lēsts ap 200—400 miljardiem zvaigžņu.[4]

Andromedas galaktika
Andromedas galaktika
Novērojumu dati
Epoha J2000
Zvaigznājs Andromeda
Rektascensija 00h 42m 44.3s
Deklinācija +41° 16′ 9″
Raksturojums
Tips SA(s)b
Redzamie izmēri 190′ × 60′
Redzamais spožums 3,44
Masa ~1×1012[1]
Zvaigžņu skaits 1 triljons (1012)[2]
Attālums 2,54 ± 0,11 Mly
(778 ± 33 kpc)

Andromeda ir 7,1×1011 Saules masu.[1] Galaktikas redzamais spožums ir 3,4, tas ir viens no spožākajiem Mesjē objektiem,[5] tādējādi to var redzēt ar neapbruņotu aci.

Tiek prognozēts, ka Andromeda un Piena Ceļš sadursies pēc 4,5 miljardiem gadu.

Novērojumu vēsture

labot šo sadaļu

Andromedas galaktiku pirmoreiz aprakstīja persiešu astronoms Abd-al-Rahman Al-Sufi, kurš 964. gadā p.m.ē. to aprakstīja un raksturoja savā noteikto zvaigžņu grāmatā,[6] saucot to par "nelielu mākoni".[7] Pirmo aprakstu, kas balstīts uz teleskopa novērojumiem, sniedza vācu astronoms Simons Mariuss 1612. gada 5. decembrī.[8] 1764. gadā Šarls Mesjē to klasificēja kā objektu M31, viņam arī piedēvēja atklājēja godu, nezinot par Al-Sufi darbiem. 1785. gadā Viljams Heršels M31 reģionā ieraudzīja vāju sarkanīgu gaismu. Viņš uzskatīja, ka tas ir viens no "lielajiem miglājiem" un, balstoties uz objekta krāsu un zvaigžņlielumu, kļūdaini aprēķināja, ka tā attālums no Zemes ir 2000 reižu lielāks par Sīriusu.[9]

1864. gadā Viljams Haginss pētīja M31 spektru un ievēroja, ka tas ir savādāks, nekā gāzu mākoņiem.[10] Tas bija līdzīgs individuālu zvaigžņu spektram, līdz ar to varēja pieņemt, ka tam ir zvaigžņu daba. 1885. gadā M31 tika novērota supernova, pirmā un vienīgā, kas līdz šim novērota šajā galaktikā. Taču tolaik M31 tika uzskatīts par daudz tuvāku objektu, tādēļ domāja, ka tā ir vienkārši nova.

 
1887. gadā Robertsa uzņemtais Andromedas attēls.

1887. gadā Īzaks Robertss savā privātajā observatorijā Suseksā, Anglijā uzņēma pirmo M31 fotogrāfiju. Ilgais ekspozīcijas laiks pirmo reizi ļāva saskatīt objekta spirālveida struktūru.[11] Tomēr, tolaik to uzskatīja par mākoni mūsu galaktikā un Robertss kļūdaini domāja, ka no šādiem spirālveida mākoņiem veidojas jaunas planētu sistēmas. 1912. gadā Vesto Slaifers Lovela observatorijā, izmantojot spektroskopiju, izmērīja M31 radiālo ātrumu attiecībā pret Saules sistēmu. Tas bija lielākais tolaik zināmais - 300 km/s, tuvojoties Saulei.[12]

1917. gadā amerikāņu astronoms Hebers Kērtiss novēroja novu M31. Meklējot fotogrāfijas, tika atklātas vēl 11 novas. Kurtiss ievēroja, ka šīs novas bija aptuveni desmit reižu blāvākas par caurmērā novērojamām. Pēc tā viņš aprēķināja, ka M31 attālums ir aptuveni 500000 ly, un izvirzīja hipotēzi, ka spirālveida mākoņi patiesībā ir atsevišķas galaktikas.[13] 1920. gadā par šo jautājumu notika lielās debates starp Kērtisu un Hārlovu Šepliju. Strīdu galīgi atrisināja Edvīna Habla atklājumi pāris gadus vēlāk, kurš pierādīja, ka M31 ir atsevišķa galaktika.

M31 ir liela nozīme galaktiku pētījumos, jo tā ir mums vistuvākā spirālveida galaktika.

Skatīt arī

labot šo sadaļu
  Astronomijas portāls

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Karachentsev, I. D.; Kashibadze, O. G. (2006). "Masses of the local group and of the M81 group estimated from distortions in the local velocity field" (angliski). Astrophysics 49 (1): 3–18. Bibcode 2006Ap.....49....3K. doi:10.1007/s10511-006-0002-6.
  2. ↑ 2,0 2,1 K. Young. «The Andromeda galaxy hosts a trillion stars» (angliski). New Scientist, 2006-06-06. Skatīts: 2006-06-08.
  3. ↑ J. Amos. «Dark matter comes out of the cold» (angliski). BBC News, 2006-02-05. Skatīts: 2006-05-24.
  4. ↑ H. Frommert, C. Kronberg. «The Milky Way Galaxy» (angliski). SEDS, 2005-08-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-11. Skatīts: 2007-05-09.
  5. ↑ H. Frommert, C. Kronberg. «Messier Object Data, sorted by Apparent Visual Magnitude» (angliski). SEDS, 2007-08-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-12. Skatīts: 2007-08-27.
  6. ↑ N. Henbest, H. Couper. The guide to the galaxy, 1994. 31. lpp. ISBN 978-0-521-45882-5.
  7. ↑ G. R. Kepple, G. W. Sanner. The Night Sky Observer's Guide. Vol. 1. Willmann-Bell, 1998. 18. lpp. ISBN 978-0-943396-58-3.
  8. ↑ Norman Davidson. Astronomy and the imagination: a new approach to man's experience of the stars. Routledge Kegan & Paul, 1985. 203. lpp. ISBN 978-0-7102-0371-7.
  9. ↑ Herschel, W. (1785). "On the Construction of the Heavens". Philosophical Transactions of the Royal Society of London 75 (0): 213–266. doi:10.1098/rstl.1785.0012.
  10. ↑ Huggins, W.; Miller, W. A. (1864). "On the Spectra of Some of the Nebulae". Philosophical Transactions of the Royal Society of London 154 (0): 437–444. Bibcode 1864RSPT..154..437H. doi:10.1098/rstl.1864.0013.
  11. ↑ I. Roberts. A Selection of Photographs of Stars, Star-clusters and Nebulae II. London : Universal Press, 1899.
  12. ↑ Slipher, V. M. (1913). "The Radial Velocity of the Andromeda Nebula". Lowell Observatory Bulletin 1: 56–57. Bibcode 1913LowOB...1b..56S.
  13. ↑ Curtis, H. D. (1988). "Novae in Spiral Nebulae and the Island Universe Theory". Publications of the Astronomical Society of the Pacific 100: 6. Bibcode 1988PASP..100....6C. doi:10.1086/132128.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andromedas_galaktika&oldid=4062080"