Andrejs fon Budbergs

Andrejs Ludvigs Kārlis Teodors fon Budbergs (vācu: Andreas Ludwig Karl Theodor von Budberg, Baron von Bönninghausen, krievu: Андрей Фёдорович Будберг; 1817.—1881.) bija vācbaltiešu diplomāts, Krievijas Impērijas sūtnis Frankfurtē, Berlīnē, Vīnē un Parīzē.

Andrejs fon Budbergs Andreas von Budberg, Baron von Bönninghausen Personīgā informācija Dzimis 1817. gada 20. janvārī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1881. gada 9. februārī (64 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija (tagad Krievija) Dzīves vieta Rīga Sanktpēterburga Tautība vācbaltietis Vecāki Teodors Otto fon Budbergs-Beninghauzens, Helēna Juliāna, dzimusi fon Budberga Dzīvesbiedre Marija Ubri (Oubril)

Cēlies no Budbergu-Beninghauzenu dzimtas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1817. gada 20. (8.) janvārī Rīgā Vidrižu muižas īpašnieka pulkveža Teodora Otto fon Budberga-Beninghauzena (1779—1840) un viņa sievas Helēnas Juliānas fon Budbergas (1787—1856). Viņa mātestēvs bija Krievijas Impērijas ārlietu ministrs Andrejs Eberhards Budbergs (1750—1812).

Mācījās Rīgas Domskolā un Sanktpēterburgas Universitātē. 1841. gadā iestājās Krievijas Impērijas diplomātiskajā dienestā.

1845. gadā viņš kļuva par sekretāru Krievijas Impērijas sūtniecībā Vācu Savienības pārvaldes centrā Frankfurtē pie Mainas. 1846. gadā viņš apprecējās ar Krievijas sūtņa Ubri meitu Mariju (1819—1913) un 1848. gadā kļuva par sūtniecības lietvedi. 1850. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtniecības lietvedi, bet 1851. gadā par sūtni Prūsijas galvaspilsētā Berlīnē. 1856. gadā ķeizars Aleksandrs II viņu iecēla par Krievijas sūtni Vīnē. 1857. gadā kļuva par Vidrižu muižas īpašnieku.

No 1858. līdz 1862. gadam viņš atkal bija sūtnis Berlīnē un pēc tam Parīzē. 1868. gada maijā viņu atsauca no diplomātiskā dienesta un iecēla par Valsts padomes locekli.

Miris Pēterburgā 1881. gada 9. februārī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs fon Budbergs.