Andrejs Holcmanis (1920—2009) bija latviešu arhitekts un sabiedrisks darbinieks. Arhitektūras zinātņu doktors un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Galvenokārt darbojies pieminekļu aizsardzības un pilsētbūvniecības jomās, it sevišķi- Vecrīgā.

Andrejs Holcmanis
Holcmanis a.jpg
Dzimis 1920. gada 18. jūlijā
Rīga, Latvija
Miris 2009. gada 30. aprīlī (88 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Latvijas Universitāte
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

BiogrāfijaLabot

Andrejs Holcmanis dzimis 1920. gada 18. jūlijā, Rīgā, jurista un Latvijas Republikas Tieslietu ministra Viļa Holcmaņa ģimenē. Bērnībā pie privātskolotājas Margaritas Šelt apguvis gan vācu valodu, gan klavierspēli. Vēlāk, pašmācības ceļā, apguvis arī ērģeļu spēli. Jau pusaudža gados ar velosipēdu apbraukājot Latviju un fotografējot senas baznīcas un muižas sācis interesēties par arhitektūru. 1939. gadā uzsācis arhitektūras studijas Latvijas Universitātē. Mācījies pie Ernesta Štālberga, Eižena Laubes un Paula Kundziņa. Studiju laikā kļuvis par akadēmiskās vienības Austrums biedru.

1945. gadā ar izcilību absolvējis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti. Uzreiz pēc absolvēšanas, pēc Ernesta Štālberga uzaicinājuma, sācis darbu kā jaunākais līdzstrādnieks tikko izveidotajā Zinātņu akadēmijas Arhitektūras un celtniecības institūtā. 1949. gadā publicējis pirmo rakstu par Vecrīgas sanāciju. 1950. gadā uz ielas pēkšņi arestēts un deportēts uz Sibīriju. Nometināts Krasnojarskas novada Ustjabakanas rajonā kur strādā par būvinženieri un uzrauga jaunu ēku celtniecību.[1] 1956. gadā atgriežas Latvijā un sāk darbu Rīgas Galvenajā arhitektūras pārvaldē kā rajona arhitekts. Vēlāk kļuvis arī par galvenā arhitekta vietnieku. 1966. gadā piedalījies Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izveidē un 1968. gadā kļuvis par tās vadītāju. Lielākais panākums šajā periodā ir Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa atjaunošana. Tomēr 1973. gadā ir spiests atstāt inspekcijas vadītāja amatu par pārlieku lielu atjaunotā Pētera baznīcas torņa atklāšanas publicitāti un vēlmi atklāšanu atzīmēt ar koncertu baznīcā.[1] Arī pēc atbrīvošanas no amata turpinājis strādāt pilsētas būvvaldē. 1983. gadā ir viens no Vecrīgas reģenerācijas projekta autoriem. 1997. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

Projektējis vairāk nekā simts privātmāju un vasarnīcu visā Latvijā.[2] Viņa vadībā tika veikta arī Rīgas Krusta baznīcas šķērsjoma rekonstrukcija. Publicējis vairāk nekā 300 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus periodikā, vairāku grāmatu autors. Zināmākā no tām — Vecrīga — pilsētbūvniecisks ansamblis. Sniedzis neskaitāmas lekcijas par Vecrīgas vēsturi. 2005. gadā par savu ieguldījumu Rīgas vēstures izpētē un saglabāšanā apbalvots ar Rīgas balvu. Latvijas arhitektu savienības biedrs kopš 1946. gada.

Lielākā Andreja Holcmaņa aizraušanās bija ērģeļu spēle. Sākot no 1956. gada, regulāri koncertējis kā pianists gan Mazajā Ģildē, gan dažādos pašdarbnieku ansambļos. 1960. gados pašmācības ceļā apguvis ērģeļu spēli un līdz pat mūža beigām aktīvi un regulāri koncertējis. Regulāri spēlējis ērģeles Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā. Koncertējis arī Jēzus baznīcā, Jēkaba baznīcā, Vecajā Ģertrūdes baznīcā kā arī citur Latvijā. Spēlējis arī Latvijas Universitātes kamerorķestrī.

Andrejs Holcmanis miris 2009.gada 30. aprīlī Rīgā. Apbedīts I Meža kapos.

AtsaucesLabot