Vikipēdija

Anatols Litvaks

Anatolijs Mihailovičs Litvaks (krievu: Анатолий Михайлович Литвак; dzimis 1902. gada 10. maijā, miris 1974. gada 15. decembrī), pazīstams kā Anatols Litvaks (angļu: Anatole Litvak), bija Ukrainā dzimis amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents. Veidojis filmas vācu, franču un angļu valodās.

Anatols Litvaks
Anatole Litvak
Anatols Litvaks
Dzimis 1902. gada 10. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kijiva, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1974. gada 15. decembrī (72 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Neijī pie Sēnas, Francija
Nodarbošanās kinorežisors, producents, scenārists
Darbības gadi 1930—1970

Karjera

labot šo sadaļu

Litavaks piedzima Kijivā, Krievijas Impērijā, Lietuvas ebreju ģimenē (Litvak jidišā nozīmē "lietuvietis").[1] Vēlāk ar ģimeni pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Kā pusaudzis strādājis teātrī, bet 1920. gados kā kino režisora asistents. Politisku un ideoloģisko iemeslu dēļ 1925. gadā pārcēlies uz Berlīni.[2]

Vācijā viņš uzņēma vairākas filmas, bet 1933. gadā, pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas, pārcēlies uz Parīzi. Starptautisku atzinību guvis ar režisēto filmu Mayerling (1936), pēc kuras viņu uzaicināja strādāt Holivudā, noslēdzot četru gadu līgumu ar Warner Brothers. Uzņēmis tādas filmas kā The Woman I Love (1937), Tovarich (1937), The Amazing Dr. Clitterhouse (1938) un The Sisters (1938), ar Betu Deivisu galvenajā lomā.

Par vienu no viņa veiksmīgākajām filmām kļuva spiegu trilleris Confessions of a Nazi Spy (1939), ar Edvardu Robinsonu galvenajā lomā. Šī, četrus mēnešus pirms Otrā pasaules kara iznākusī filma, kļuva par pirmo lielo pretnacisma filmu ASV.[3] Litvaks filmu veidoja ar mērķi, lai Holivuda atvērtu acis un saskatīto to, kādus draudus Vācija nes Eiropai un pasaulei.[4]

Litvaka 1940. gada filma "Visu šo un vēl debesis" (All This and Heaven Too), ar Betu Deivisu un Šarlu Bojēru galvenajās lomās, nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā filma". Tajā pašā gadā režisējis arī episko drāmu City for Conquest, ar Džeimsu Kegniju galvenajā lomā.

Otrā pasaules kara laikā, kopā ar Frenku Kapru, izveidojis propagandas filmu sēriju Why We Fight, kas bija domāta amerikāņu karavīriem. Vienu no filmām, The Battle of Russia, viņš devās izrādīt PSRS līderiem Krievijā.[5]

Pēc kara ASV vēl režisējis divas veiksmīgas filmas, film noir trilleri Sorry, Wrong Number (1948) un psiholoģisko drāmu The Snake Pit (1948), par ko nominēts Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais režisors".

1950. gados sācis filmēt Eiropā. Vācijā filmējis kara filmu Decision Before Dawn (1951), kas nominēta Kinoakadēmijas balvai kā labākā filma. Vēlāk Parīzē filmējis Act of Love (1953), ar Kērku Daglasu, bet Anglijā The Deep Blue Sea, ar Vivjenu Lī galvenajā lomā. Parīzē filmējis arī vēsturisko drāmu "Anastasija" (Anastasia, 1956), kas Ingrīdai Bergmanei atnesa Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise. The Journey (1959) filmēta Austrijā, bet viņa filma Goodbye Again (1961), kur arī spēlēja Bergmane, nominēta Zelta palmas zaram. Francijā, Vācijā un Polijā filmējis Otrā pasaules kara mistērijas filmu The Night of the Generals (1967), ar Pīteru O'Tūlu un Donaldu Plezensu galvenajās lomās.

Par Litvaka pēdējo filmu kļuva psiholoģiskais trilleris The Lady in the Car with Glasses and a Gun (1970).

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ John Wakeman. World Film Directors: 1890–1945. H. W. Wilson Co, 1987. 677–683. lpp.
  2. ↑ Ronald Bowers, Laurie Collier Hillstrom. International Dictionary of Films and Filmmakers: Directors. St. James Press, 1997. 613–615. lpp.
  3. ↑ Joseph D'Onofrio. «Confessions of a Nazi Spy». Turner Classic Movies. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-12. Skatīts: 2023-12-17.
  4. ↑ Alexander Walker. Vivien: The Life of Vivien Leigh. Grove Press, 1987. 130. lpp.
  5. ↑ Michelangelo Capua. Anatole Litvak: The Life and Films. McFarland, 2015.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatols_Litvaks&oldid=4186390"