Rumas sultanāts (arābu: السلاجقة الروم al-Salājiqa al-Rūm, persiešu: سلجوقیان روم Saljūqiyān-e Rūm, turku: Rum Selçukluları) bija turku seldžuku sultanāts, kas pastāvēja no 1077. līdz 1307. gadam Anatolijā (mūsdienu Turcijas Āzijas daļā). Pirmā sultanāta galvaspilsēta bija Iznika, bet vēlāk to pārcēla uz Konju. Tā kā sultāni bieži pārvietojās, tādas pilsētas kā Kajseri un Sivasa arī uz laiku pildīja galvaspilsētas funkcijas. Lielākās izaugsmes posmā sultanāts stiepās no Antaljas-Alanjas Vidusjūras piekrastes līdz Sinopai pie Melnās jūras. Austrumos sultanāts pamazām pievienoja citas turku valstis un izpletās līdz Vana ezeram. Rietumos sultanāts stiepās līdz Denizli un Egejas baseinam.

سلجوقیان روم Selcūqiyān-ı Rūm
السلاجقة الروم al-Selāciqa al-Rūm
Rumas sultanāts
Sultanāts

1077 – 1307

Flag of Rumas sultanāta

Karogs

Location of Rumas sultanāta
Location of Rumas sultanāta
Teritorija (1190)
Pārvaldes centrs Iznika
Konja
Valoda(s) persiešu
Reliģija pareizticība, islāms
Valdība sultanāts
Sultāni
 - 1077-1086 Suleimans šahs
 - 1303-1307 Mesuds II
Vēsture
 - Izveidota 1077
 - Sadalīta 1307
Mūsdienās Turcija

Apzīmējums Ruma cēlies no arābu vārda, kādā apzīmē Romas impēriju, jo seldžuku un musulmaņu zemes, kurās atradās sultanāts, uzskatīja par romiešu zemēm.[1] Turcijas vēsturnieki mūsdienās sultanātu sauc par Anatolijas seldžuku sultanātu (turku: Anadolu Selçukluları) vai Turcijas seldžuku sultanātu (turku: Türkiye Selçukluları). Dažkārt sultanātu sauc arī par Konjas sultanātu vai Ikonijas sultanātu.

Sultanāts uzplauka 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta laikā, kad tas no Bizantijas atkaroja vairākas svarīgas ostas Vidusjūras un Melnās jūras piekrastēs. Tirdzniecības veicināšanai seldžuki Anatolijā cēla karavānserālus, kas nodrošināja transporta drošību ceļā no Irānas un Centrālāzijas uz ostām. Šajā laikā tika izveidotas spēcīgas tirdzniecības saites ar Dženovas Republiku. Pieaugošā turība sultanātam deva iespējas pievienot citas turku valstis, kas bija Anatolijā izveidojušās pēc Manzikertas kaujas. Vēlāk sultanāts spēja pretoties un apturēt krusta gājienus, bet 1243. gadā padevās Mongoļu impērijai. Seldžuki kļuva par mongoļu vasaļiem un, neskatoties uz vairāku vadoņu centieniem saglabāt valsti, tā bija jau pavisam izjukusi 14. gadsimta pirmajā desmitgadē.

Sultanāta pēdējos pastāvēšanas gados veidojās vairākas jaunas valstis, sauktas par bejlikiem, no kurām ievērojamākais ir osmaņu bejliks, kas vēlāk kļuva par vadošo.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Alexander Kazhdan, “Rūm” The Oxford Dictionary of Byzantium (Oxford University Press, 1991), vol. 3, p. 1816.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu