Amore & Vita–Prodir

Amore & Vita–Prodir (UCI kods AMO) ir 1989. gadā dibināta kontinentālā riteņbraukšanas komanda. Šobrīd tā reģistrēta Latvijā un piedalās UCI Continental Circuits sacensībās.

Amore & Vita–Prodir
Komandas informācija
UCI kods AMO
Reģistrēta Karogs: Itālija Itālija] (1990–1998)
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste (1999)
Karogs: Polija Polija (2001–2008)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (2009)
Karogs: Ukraina Ukraina (2010–2016)
Karogs: Albānija Albānija (2017–2018)
Karogs: Latvija Latvija (2019–)
Izveidota 1989. gadā
Disciplīna šoseja
Statuss Div. II: 1998–1999
Ne-UCI: 2000
Div. II: 2001–2002
Div. III: 2003–2004
Kontinentālā: 2005–
Personāls
Sporta direktors Kristians Fanīni
Komandas nosaukumu vēsture
1989
1990-1992
1993-1995
1996-1998
1999-2000
2001-2005
2006-2009
2010
2011-2013
2014-2017
2018-
Polli-Mobiexport
Amore & Vita–Fanini
Amore & Vita–Galatron
Amore & Vita–ForzArcore
Amore & Vita–Giubileo 2000-Beretta
Amore & Vita–Beretta
Amore & Vita–McDonald's
Amore & Vita–Conard
Amore & Vita
Amore & Vita–Selle SMP
Amore & Vita–Prodir

Komandas vēstureLabot

Komandas vēsture sniedzas līdz 1948. gadam, kad Lorenco Fanīni nodibināja amatieru komandu. Komandas vietnē apgalvots, ka šī ir "vecākā profesionālā riteņbraukšanas komanda pasaulē."[1] 1984. gadā komanda kļuva par profesionālu komandu un mainīja nosaukumu uz Fanini-Wührer.[2]

1989. gadā komandai bija audience Vatikānā pie pāvesta Jāņa Pāvila II un komandas vadītājs Ivano Fanīni sportistiem lika valkāt formas ar uzrakstu "Abortiem nē". Pēc tam komandu pārsauca par Amore e Vita (no itāļu valodas: Mīlestība un dzīvība vai Mīlestība dzīvībai).[3]

2009. gadā komandu pārstāvēja Čeds Gerlahs, kurš pēc daudzsološas sportista karjeras sākuma vairākus gadus bija pavadījis kā bezpajumtnieks un no narkotikām atkarīgais.[4]

2019. gadā komanda tika reģistrēta Latvijā, sastāvā iekļaujot arī sešus Latvijas sportistus.[5]

Dopinga pārkāpumiLabot

1999. gada Tour de Suisse Fanīni atlaida Timotiju Džonsu un Masimo Džimondi pēc tam, kad tie neizgāja hematokrita pārbaudes.[6]

2004. gadā Fanīni piedāvāja līgumu Deividam Millaram un Hesusam Mansano pēc tam, kad viņi atzinās dopinga lietošanā.[7]

2011. gadā, kad Vacansoleil komanda atlaida Rikardo Riko par dopinga pārkāpumiem, Fanīni piedāvāja viņam vietu savā komandā, ja viņš nožēlotu savus nodarījumus. Nosacījumi iekļāva arī auskaru, pīrsingu un zobā inkrustētā dimanta izņemšanu.[8] Sadarbība beigās netika noslēgta un Riko pievienojās Meridiana–Kamen komandai.[9]

AtsaucesLabot

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. septembrī. Skatīts: 2019. gada 19. decembrī.
  2. http://caferacertt.weebly.com/uploads/1/0/9/3/10934735/aev_usa_theclub_2016.pdf
  3. «Amore & Vita». www.amoreevita.eu. Skatīts: 2019-01-30.
  4. «Chad Gerlach turns down Amore & Vita contract». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-30.
  5. «Latvijā reģistrēta UCI kontinentālā riteņbraukšanas komanda Amore & Vita». www.diena.lv. Skatīts: 2019-12-19.
  6. «News for June 18, 1999». autobus.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-30.
  7. «Italian team offers Millar lifeline». ABC News (en-AU). 2004-07-22. Skatīts: 2019-01-30.
  8. «Riccò may return to racing in June with Amore & Vita». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-30.
  9. Barry Ryan. «Riccò to sign for Meridian-Kamen». cyclingnews.com (angļu). Skatīts: 2019-12-19.

Ārējās saitesLabot