Amonijas
Amonijas (Ammonia) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1772. gadā izveidoja dāņu zoologs Mortens Brunnihs. Amoniju tipiskā suga ir Ammonia beccarii. Ģeohronoloģiski amonijas ir zināmas no miocēna (neogēna periods) līdz mūsdienām.
| Amonijas Ammonia Brünnich, 1772 | |
|---|---|
 Amonijas Ammonia beccarii | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Globothalamea |
| Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
| Virsdzimta | Rotalioidejas (Rotalioidea) |
| Dzimta | Amoniīdas (Ammoniidae) |
| Apakšdzimta | Amoniīnas (Ammoniinae) |
| Ģints | Amonijas (Ammonia) |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula ir brīva (nepieaugoša pie substrāta), divpusēji izliekta, zema, trohospirāliska ar 3 līdz 4 vijumiem. Šuves viegli izliektas, sabiezinātas, umbilikālajā pusē iespiestas. Septas pārsvarā dubultās. Čaulas sieniņas ir no kalcīta, smalki perforētas. Umbilikālā virsma gar šuvēm un virs umbilikālā reģiona ir nosēta ar neregulāras formas granulām. Umbiliks jauniem īpatņiem ir ar vaļējām umbilikālajām spraugām un sedzošo plātni, bet pieaugušajiem īpatņiem sadalīts daudzos saaugušos stabiņos un izciļņos, to sedzošās plātnes iespiežas iekšpusē līdz prolokulam. Čaulas atvere ir interiomargināla.[1]
Ekoloģija
labot šo sadaļuParasti amonijas dzīvo seklūdenī bagātīgā smilšaini dūņainā vidē, piemēram, upju grīvās, purvos, plūdmaiņu līdzenumos, sublitorālajos, piekrastes, šelfa rajonos ar ūdens dziļumu līdz 200 m, ūdenī ar salīdinoši augstu skābekļa koncentrāciju. Šī skaitās skābekli mīloša ģints (>2 ml/l).
Sistemātika
labot šo sadaļuAmoniju ģintī ir 107 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 174 sugas. Dažas no tām ir šādas[2]:
- Ammonia aberdovevensis Haynes, 1973
- Ammonia advena (Cushman, 1922)
- Ammonia aoteana (Finlay, 1940)
- Ammonia batava (Hofker, 1951)
- Ammonia beccarii (Linnaeus, 1758)
- Ammonia gigantica (LeRoy, 1939) †
- Ammonia italica (d'Orbigny, 1826) †
- Ammonia lucida (Madsen, 1895) †
- Ammonia moroensis Hofker, 1978
- Ammonia neobeccarii Shchedrina & Mayer, 1975
- Ammonia parkinsoniana (d'Orbigny, 1839)
- Ammonia pauciloculata (Phleger & Parker, 1951)
- Ammonia paucipora Zheng, 1979
- Ammonia punctatogranosa (Seguenza, 1880) †
- Ammonia sobrina (Shupack, 1934)
- Ammonia tepida (Cushman, 1926)
- Ammonia viennensis (d'Orbigny, 1846) †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ LABORATORY MANUAL FOR MICROPALEONTOLOGY AND VERTEBRATE PALEONTOLOGY (GLC 508), BY PROF. AJOY KUMAR BHAUMIK ASSOCIATE PROFESSOR MICROPALEONTOLOGY LABORATORY DEPARTMENT OF APPLIED GEOLOGY IIT(ISM) DHANBAD, JHARKHAND 826004, 9. lpp
- ↑ World Foraminifera Database