Ammonia beccarii
Ammonia beccarii ir foraminīferu suga rotaliīdu kārtā un amoniīdu dzimtā. Sugu 1758. gadā aprakstīja zviedru zoologs Kārlis Linnejs kā Nautilus beccarii, bet 1772. gadā dāņu zoologs Mortens Brunnihs to iedalīja jaunizveidotajā amoniju ģintī. Ammonia beccarii ir amoniju ģints tipiskā suga. Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Melnajā un Azovas jūrā, Atlantijas okeānā, pie Kubas, Indijas okeānā, Persijas līcī, pie Ķīnas krastiem u.c.[1] Sugai ir zināma viena izmirusi apakšsuga Ammonia beccarii subsp. pohangensis Kim, 1965.
Ammonia beccarii (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Rizārijas (Rhizaria) |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Globotalamejas (Globothalamea) |
Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
Dzimta | Amoniīdas (Ammoniidae) |
Ģints | Amonijas (Ammonia) |
Suga | Ammonia beccarii |
Ammonia beccarii Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula divpusēji izliekta, zema, trohospirāliska. Uz evolūtās, spiraliskās puses ir redzami 3,5-4 vijumi, umbilikālā puse ir involūta. Čaulas virsma spiraliskajā un umbilikālajā pusē nosēta ar raksturīgu ornamentējumu (šķērseniskiem valnīšiem un pumpām). Sabiezinātās šuves spirāliskajā pusē nav perforētas. Starpkameru daļu umbilikālajā pusē veido šķēlumi. Ārējā mala ir noapaļota un tās sieniņas ir perforētas. Primāro atveri veido interiomargināls, ārpusumbilikāls loks, kas stiepjas no perifērijas apkārt trīsstūrainām lapiņām.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ WoRMS, World Register of Marine Species.
- ↑ Franc Cimerman in Martin R. Langer., Mediterranean Foraminifera, Ljubljana, 1991. 76. lpp., ISBN 86-7131-053-1