Amatas senleja
Amatas senleja ir dabas apvidus Vidzemes augstienē, viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes un Latvijas upju ielejām. Izvietojusies Amatas upes vidustecē un lejtecē Cēsu novadā. Senlejas daļa no autoceļa A2 līdz Amatas ietekai Gaujā ietilpst Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā, bet daļa — Roču meža rezervātā.[1]
| Amatas senleja | |
|---|---|
 Amatas senleja no Ainavu kraujas | |
| Valstis |
 Latvija |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Vidzemes augstiene |
| Garums | 27 km |
| Platums | 1—1,5 km |
| Augstums | 15—50 m |
| Koordinātas | 57°12′40″N 25°16′0″E / 57.21111°N 25.26667°EKoordinātas: 57°12′40″N 25°16′0″E / 57.21111°N 25.26667°E |
  Amatas senleja | |
Amatas senleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem no Amatas augšteces ieplakas noplūstot uz Gauju. Senlejas augšdaļa no Dzirnupes ietekas līdz Rīgas—Valkas dzelzceļam atrodas Vidzemes augstienes pazeminājuma joslā, to ietver mežiem klātu kēmu pauguru un terašu joslas ar 2—4 terasēm. No dzelzceļa līdz ietekai Gaujā Amatas senleja sakrīt ar senāku pamatiežos iegrauztu ieleju. Tās dziļums pieaug no 15 līdz pat 50 metriem, platums — līdz 1—1,5 km. Līdz pat 40 m augstas dolomīta, mālu un smilšakmens kraujas mijas ar četrām līdz 15—16 m augstām akumulācijas un erozijas terasēm.[2]
Senlejas krastos vairāki aizsargājami dabas objekti: Kājiņu ala, Vanagu iezis, Zvārtes iezis, Dzilnas iezis, Stūķu iezis, Ainavu krauja, Ķaubju iezis, Dambja iezis, Bruņa ala, Dolomītu krauja, Īļāku iezis, Vizuļu iezis, Kalnasmīdu avots.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dabas aizsardzības pārvalde. Gaujas nacionālais parks
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 52. lpp.