Bruņa ala

Vienīgā tektoniskā ala Latvijā

Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā,[1] vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu,[2] kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.[3][1] Ala atrodas Amatas krastā pie Kārļiem.[4] Tā ir 21 m gara, 2 m augsta un tikai 0,8 — 0,2 metrus plata.[4][5] Ala izveidojusies Dambja iezī, kas atrodas pie Kārļu HES aizsprosta.[3] Uz alas griestiem bija izveidojušies nelieli stalaktīti,[4] bet alas sienas un griesti ir bagāti ar kaļķakmens notecējumiem un lāseņiem.[3] Pārvietoties pa alas iekšieni ir sarežģīti, jo tajā ir vairāki roboti izciļņi,[2] kas veidojušies tektoniskā plīsuma laikā.[5]

Bruņa ala
Ieeja Bruņa alā
Bruņa ala (Latvija)
Bruņa ala
Bruņa ala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kārļi (Drabešu pagasts), Latvija
Koordinātas 57°13′59″N 25°12′56″E / 57.23306°N 25.21556°E / 57.23306; 25.21556Koordinātas: 57°13′59″N 25°12′56″E / 57.23306°N 25.21556°E / 57.23306; 25.21556
Dziļums 21 m
Platums 0,8 — 0,2 m
Augstums 2 m
Ģeoloģija tektoniskas izcelsmes ala
Ieejas 1

Alas nosaukums labot šo sadaļu

Bruņa alas nosaukums radies no tā, ka pēc Otrā pasaules kara šeit esot slēpies Bruno Vilnītis (arī saukts par Bruni), kas vairākas reizes izbēdzis no 1949. gada izsūtīšanām.[2] Lai gan Bruno Vilnītis noliedzis, ka pēc kara patvēries alā, vietējie iedzīvotāji alai devuši šādu nosaukumu par godu viņam.[2]

Alas veidošanās labot šo sadaļu

Lai gan iezī atrodas gan dolomīts, gan smilšakmeņi, gan morēnas,[3][1] ala ir izveidojusies tieši Pļaviņu svītas dolomīta akmeņos.[4] Vietā, kur iezī ir ala, to šķērso tektoniskais plīsums.[5] Ģeologi apgalvo, ka iezis "ieplīsis" no ledus laikmeta ledāja kustības.[2] Kad ledājs sācis kust un veidojis apkārtnes reljefu, iezis aiz ledāja radītā spiediena ieplaisājis un veidojis alu.[2] Šis notikums noticis pirms 12 000 līdz 15 000 gadu.[2]

Atsauces labot šo sadaļu